Ušakovu vēlēšanām spārno rīdzinieku atbalsts

© F64 Photo Agency

Saskaņas centra un Gods kalpot Rīgai (GKR) kongresiem vēl jāapstiprina abu politisko spēku Rīgas domes frakciju iniciatīva startēt nākamā gada pašvaldību vēlēšanās vienā sarakstā.

Taču tā ir tikai formalitāte – abu partiju līderi ir apņēmības pilni vēlēšanās uzvarēt un iegūt vismaz 51% vēlētāju atbalstu. «Mums nav citu variantu,» prezentējot domes koalīcijas paveikto, saviem kolēģiem teica pilsētas mērs Nils Ušakovs, kas klātesošos iepazīstināja arī ar abu partiju savienības jauno tirdzniecības zīmi Rīgas ceļš.

Politiķu apņēmību stiprina arī optimistiskie sociālo aptauju rezultāti. Proti, pēc Latvijas faktu apkopotās informācijas 81,4% rīdzinieku Rīgas domes darbu vērtē pozitīvi. Savukārt par N. Ušakova atkārtotu kļūšanu par pilsētas galvu balsotu 61,8% rīdzinieku. Politiķiem it īpaši patīkams ir fakts, ka N. Ušakovu atbalstītu arī 27,7% Vienotības un 15,8% Nacionālās apvienības elektorāta.

Gan N. Ušakovs, gan viņa vietnieks Andris Ameriks savās uzrunās vairākkārt uzsvēra, ka abu partiju sadarbība pilsētas pašvaldībā radījusi vēl nebijušu precedentu – politiskie spēki spējuši sastrādāties bez savstarpējām intrigām un ķīviņiem. Šādu sastrādāšanos viņi vēlas turpināt arī nākamajā sasaukumā. A. Ameriks savas uzstāšanās laikā atkārtoti apliecināja, ka abu partiju savienībā pilsētas mēra kandidāta posteni viņš nodod N. Ušakovam.

Politologi jau iepriekš prognozēja, ka abas partijas pašvaldību vēlēšanām varētu apvienot spēkus, jo uzskatīja, ka A. Amerika izveidotajai GKR nav lielu izredžu iegūt vērā ņemamu vēlētāju atbalstu. Savukārt ilgā sadarbība ir izveidojusi komandu, kas, izmantojot N. Ušakovu kā vilcējspēku un piesaistot arī nedaudzos GKR vēlētājus, pie varas Rīgā var palīdzēt nokļūt arī GKR cilvēkiem.

Cenšoties kliedēt opozīcijas pārmetumu radīto aizdomu ēnu par pilsētas budžeta izšķērdēšanu un citiem grēkiem, galvaspilsētā pie varas esošie atzina, ka pilsētas budžets patiešām ir sociāls budžets, kas nozīmē dažādu pabalstu un privilēģiju ieviešanu, taču tas joprojām tiekot atbildīgi veidots un šā gada beigās, pretēji opozīcijas prognozēm, budžetā atkal būs pārpalikums – aptuveni 30 miljoni latu.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais