Pēc kratīšanas Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā pašvaldības Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa trešdien tika apcienāta, bet šīs pārvaldes darbiniece Ļena Paščenkova – vairākas reizes pratināta. Viņu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) tur aizdomās par kukuļņemšanas atbalstīšanu.
Ļ. Paščenkovas advokāts Artūrs Zvejsalnieks ir sašutis, ka pret viņa klienti KNAB darbinieki izdarījuši spiedienu, liekot sniegt liecību un izstāstīt KNAB vēlamo patiesību. Esot pieprasīts, lai Ļ. Paščenkova liecinātu par Ā. Stabiņas it kā saņemtajiem kukuļiem. Ja viņa šādu liecību nesniegšot, tad sievieti apcietināšot. Tas noticis advokāta klātbūtnē. Notikušas vairākas pratināšanas, un katrā reizē šāds spiediens izdarīts, apgalvo advokāts.
«Ļoti reti, kad tiešā tekstā tā runā, bet tagad tas notika sistemātiski, ignorējot aizstāvi un to, ko cilvēks saka. Mana pieredze liecina – šādi rīkojas, kad izmeklētājiem nekā nav. Tad šādas darbības dara,» sarunā ar Neatkarīgo sacīja A. Zvejsalnieks. Viņš apgalvo, ka ilgstoši bijis grūti KNAB noskaidrot, par cik lieliem kukuļiem ir runa un par ko apsūdz Ļ. Paščenkovu. Advokāts norāda, ka netiekot konkretizēts, kādas darbības tiek uzskatītas par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Ļ. Paščenkova savu vainu neatzīst, apcietināta viņa vismaz līdz vakardienas pēcpusdienai nebija. Par šiem faktiem advokāts ir vērsies Ģenerālprokuratūrā. Viņa birojs izplatījis publisku vēstuli, kurā rakstīts: «KNAB darbinieku veiktās darbības, biedējot cilvēku ar apcietinājumu un piedāvājot nekavējoties atbrīvot, ja tiks sniegtas vēlamās liecības, nopietni apdraud kriminālprocesa norisi.» Paziņojumā dots arī mājiens, ka, atrodoties nopietna stresa situācijā un nevēloties nokļūt aiz restēm, cilvēks varētu arī sniegt nepatiesas liecības gan pret sevi, gan pret citiem.
Savukārt Ā. Stabiņas advokāte Līga Cīrule trešdien atteicās komentēt notikušo, un vakar savā darbavietā viņa nebija sazvanāma.
Neatkarīgā uzklausīja neoficiālu informāciju, ka Ā. Stabiņas kabinetā atrastā nauda ir diezgan nevīžīgi uzglabāta, tā bijusi pavirši satīta un nolikta atvilktnēs.
Dzīvokļu rinda ir datorizēta, tāpēc pašlaik iespējams tikai minēt, par ko tieši ir prasīti kukuļi (ja prasīti). Vienīgi ārkārtas gadījumos par dzīvokļa piešķiršanu lemj atsevišķi. Pēdējā komisijas sēdē bijušas piecas lietas, kad dzīvoklis prasīts ārpus kārtas. Atbalstīts tikai viens prasījums, Neatkarīgajai sacīja Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko. Iespējams, nelikumīgas darbības varētu veikt ar brīvajiem dzīvokļiem, jo, tos izvēloties, varētu pieļaut, ka tiek meklēti veidi, lai izvēlei nepiedāvā sliktā stāvoklī esošus dzīvokļus, bet iespējami labāku mitekli.
Mājokļu un vides departaments gatavo normatīvo aktu projektus, kas nodrošinātu Rīgas domes deputātu dalību komisijā iedzīvotāju reģistrācijai palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā. Tādā veidā varētu pastiprināt kontroli pār komisijas darbu. Līdz šim komisijā, kas lēma par iedzīvotāju reģistrēšanu rindā uz pašvaldības dzīvokli, darbojās tikai pieci departamenta darbinieki. A. Aļeksejenko Neatkarīgajai sacīja, ka KNAB solīja nākamnedēļ sīkāk informēt par to, kāpēc veikta kratīšana. Šobrīd neesot informācijas, kas noticis un kurā virzienā vēl novērst korupcijas riskus, viņš sūkstījās. Departamentā jau esot izdarīts viss iespējamais, lai novērstu korupcijas iespējas, piemēram, notiek videonovērošana, ieviestas ieejas kartes, nožogots koridors, lai iedzīvotājiem nav tieša pieeja kabinetiem. «Kurā virzienā laboties vēl? Visiem, kas stāv rindā, mēs sūtām īsziņas, var nākt un saņemt apskatīšanas orderi. Datora programma dala dzīvokļus, un mēs to programmu nemenedžējam,» viņš bija gatavs par dzīvokļu piešķiršanas kārtību runāt gari un plaši.