Advokāts: Mājokļu departamenta darbinieci KNAB spiedis liecināt pret Stabiņu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētās Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes Protokolu nodaļas vadītājas Ļenas Paščenkovas advokāts Artūrs Zvejsalnieks vērsies Ģenerālprokuratūrā, sūdzoties par izmeklētāju izdarīto spiedienu pret viņa klienti.

Pirmdien pēc KNAB veiktās kratīšanas Rīgas domes Mājokļu departamenta telpās KNAB izmeklētāja paziņoja klātesošajai Rīgas domes Mājokļu departamenta darbiniecei Ļenai Paščenkovai, ka viņa tiks aizturēta. Izmeklētāja arī uz vairākkārtējiem advokāta jautājumiem nepaskaidroja ne aizturēšanas iemeslu, ne to, par ko sieviete tiek turēta aizdomās, nra.lv informēja advokāts Artūrs Zvejsalnieks.

"Tomēr vispārsteidzošākais bija nākamai izmeklētājas paziņojums. Izmeklētāja norādīja, ka tas vai Paščenkova varēs vakarā doties mājās atkarīgs no tā, kādas liecības viņa sniegs. Ja liecības par Ā.Stabiņu sakritīs ar KNAB rīcībā esošajām ziņām, tad viņa tiks atbrīvota, savukārt, ja viņa tā neliecinās vai atteiksies sniegt liecības, tad viņu ieveidošot izolatorā," informē advokāts. Uz aizstāvja - advokāta Artūra Zvejsalnieka aizrādījumiem, ka šādi draudi nav pieļaujami, izmeklētāja norādīja, ka viņa tikai izskaidrojot situāciju un uzskata to par normālu praksi.

Šāda rīcība turpinājās arī KNAB telpās. Kabinetā, kurā atradās aizturētā un viņas advokāts, vairākkārt ienāca KNAB darbinieki. Šie darbinieki, nestādoties priekša, agresīvā tonī vērsās pie Ļ.Paščenkovas, prasot vai viņa sniegs liecības un stāstīs KNAB vēlamo "patiesību". Pretējā gadījumā izskanēja draudi paturēt Ļ.Paščenkovu apcietinājumā. No darbinieku uzdotajiem jautājumiem un izteikumiem bija saprotams, ka tiek pieprasīts sniegt liecības par Ā.Stabiņas it kā saņemtajiem kukuļiem. Pēc Ļ.Paščenkovas atbildēm, ka viņa nevar sniegt šādas liecības, jo neko par to nezina, tika draudēts ar apcietinājumu. Arī pēc vairākkārtējiem advokāta aizrādījumiem, šādas darbības tika atkārtotas.

Aizturēšanas laikā Ļ.Paščenkova tika pratināta. Pirms nopratināšanas sākuma, KNAB darbinieki skaidroja aizturētajai sievietei, ka atkarībā no tā vai viņa sniegs KNAB vēlamās liecības, tiks lemts vai piemērot viņai drošības līdzekli apcietinājumu. Laikā, kamēr tika veikta pratināšana, pēc tam, kad sieviete atteicās nepatiesi atzīt savu vainu un sniegt nepatiesas liecības pret Ā.Stabiņu, KNAB darbinieki atkārtoti izteicās, ka tādā gadījumā tiks lūgts tiesnesim piemērot apcietinājumu un tas tiks piemērots. Lai gan L.Paščenkova vairākkārt viennozīmīgi noliedza, ka viņai kas zināms par kukuļņemšanu, KNAB darbinieki turpināja censties viņu pierunāt sniegt šādas liecības, solot aizturēto nekavējoties atbrīvot. Savukārt pretējā gadījumā tika draudēts, ka viņa tiks apcietināta.

Par šiem faktiem aizstāvis - Zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks griezies ar sūdzību Ģenerālprokuratūrā.

KNAB darbinieku veiktās darbības, biedējot cilvēku ar apcietinājumu un piedāvājot nekavējoties atbrīvot, ja tiks sniegtas vēlamās liecības, nopietni apdraud kriminālprocesa norisi. Jāņem vērā, ka sieviete tika aizturēti tieši savā 50 gadu dzimšanas dienā, nakts vidū, viņa nekad nav nonākusi konfliktā ar likumu un ir bijusi likumpaklausīgs cilvēks. Pie Ļ.Paščenkovas nav atrasti nekāda nauda vai jebkas, kas liecinātu par kādu saistību ar nelikumīgām darbībām. Šādā situācijā, atrodoties nopietna stresa stāvoklī, vēloties atbrīvoties no ieslodzījuma, cilvēks, pakļaujoties spiedienam, var tiešām sniegt nepatiesas liecības, aprunājot sevi un citus. Šādas liecības tikai kavētu kriminālprocesa norisi.

Pārsteidz, ka KNAB darbinieki, kuriem ir pieredze izmeklēšanas darbā, nesaprot šādas elementāras lietas. Diemžēl, redzot, ka draudu izteikšana un sava viedokļa uzspiešanu veic nevis viens darbinieks, bet gan vairāki un tas netiek pārtraukts pat advokāta klātbūtnē, nākas secināt, ka tā kļuvusi par vispār pieņemtu praksi KNAB.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.