Kamēr pašvaldības dzīvokļu rindā gaidītājs tiek pie dzīvokļa Rīgā, viņa iesniegumu pārbauda vairākas komisijas un lēmums netiek pieņemts vienpersoniski.
Turklāt dzīvokļus dala dators, kuru apiet Mājokļu un vides departamenta dzīvokļu pārvaldes darbiniekiem neesot iespēju, Neatkarīgajai apgalvo departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko.
Viņš uzskata, ka kopš 2009. gada ir izdarīts iespējami daudz, lai novērstu korupcijas risku dzīvokļu piešķiršanā. «Mēs ļoti daudz izdarījām. dzīvokļu pārvaldi samazinājām uz pusi, izveidojām pieņemšanas nodaļu, lai iedzīvotāji nestaigā pa kabinetiem, pat kabinetos ir [video] kameras, novērošana notiek,» viņš stāsta. Tomēr A. Aļeksejenko atzīst, ka nesen pie mitekļa tika daudzbērnu ģimene, kuras dzīvokļa jautājuma risināšanu varot uzskatīt tikpat daudz par kļūdīšanos, cik par dokumentu viltošanu.
Proti, Mājokļu un vides departamentā nesen atklāts dokumentu noformēšanas gadījums, ko varētu uzskatīt gan par darbinieces kļūdu, gan par viltošanu. «Desmit gadu strādāju Rīgas domē, un tas ir pirmais gadījums,» dievojas A. Aļeksejenko. «To atklāja momentā. Viņa teica, ka kļūdījās, un tā varēja būt kļūda. Piecdesmit pret piecdesmit. Ja iesniegtu materiālus policijā, paietu gadi [kamēr lietu izmeklē]. Pa to laiku viņa varēja vēl kaut ko viltot. Tāpēc darbiniece tika atbrīvota no darba par neuzticību. Tiesa lika viņu atjaunot amatā. Pēc divām nedēļām viņa uzrakstīja atlūgumu,» šo gadījumu komentē A. Aļeksejenko.
Neatkarīgā savukārt uzklausīja divu cilvēku stāstus par to, kādā veidā 2009. gadā viņi saņēmuši dzīvokļus Rīgā. Viens esot pat divas reizes devies pie dzīvokļu dalītājiem ar aploksnīti, savukārt cita zvanītāja stāstīja, ka viņai likuši manīt – tāpat vien dokumentu noformēšana uz priekšu nevirzīšoties. Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) jau vērsušies vairāki cilvēki, stāstot par iespējamām nelikumībām dzīvokļu pārvaldes darbībā, ziņo aģentūra LETA. Ikviens, kuram dzīvokļu pārvaldes amatpersonas ir prasījušas naudu, var vērsties KNAB ziņojumu centrā, zvanot pa bezmaksas tālruni 80002070. Rīgas domes Revīzijas un audita pārvalde šodien sāk pārbaudi dzīvokļu pārvaldē, lai pārliecinātos, vai uz dokumentiem nav konstatējami viltoti zīmogi. Pārbaude varētu ilgt vismaz mēnesi, jo tiks pārbaudīti visi darījumi no 2009. gada. Iepriekšējā, bet ne tik apjomīga, pārbaude bijusi 18. augustā, Neatkarīgajai teica A. Aļeksejenko.
Rīgā ir izveidota vienota dzīvokļu rinda ar vairākiem reģistriem. Visvairāk reģistrēts maznodrošināto un denacionalizētā īpašumā dzīvojošo personu, daudz ir arī tādu, kam nepieciešams sociālais dzīvoklis. Atsevišķi tiek uzskaitīti bāreņi un no cietumiem atbrīvotie, daudzbērnu ģimenes, ģimenes ar bērniem invalīdiem utt. Rindu ar visiem tās reģistriem var izpētīt Rīgas domes mājaslapā www.riga.lv. Ikviens tādējādi var pārbaudīt savu vietu rindā un to, vai kāds cits viņu nav apgājis. Taču cilvēkam no malas ir grūti kontrolēt visus reģistrus un izprast, cik daudz dzīvokļu katrā no tiem pienākas, cik ir piešķirts un cik daudz rindā esošo cilvēku ir saņēmuši jaunu dzīvesvietu, jo viens un tas pats cilvēks var atrasties vairākos reģistros vienlaikus.
Par kuriozu un liktenīgu sakritību jāuzskata fakts, ka dienā, kad izskanēja informācija par kratīšanu vakar apcietinātās dzīvokļu pārvaldes priekšnieces Ārijas Stabiņas kabinetā, tika paziņots, ka bijušajam Aizsardzības ministrijas Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras direktoram Valdim Pavliņam par 20 000 latu kukuļa ņemšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu sods būs jāizcieš cietumā. Jāatgādina viņa saistība ar domes Dzīvokļu pārvaldi, jo V. Pavliņš 90. gados bija Rīgas domes Komunālā departamenta direktors un Dzīvokļu pārvalde tolaik bija šā departamenta sastāvā. 1998. gada nogalē pret Tautas partijas biedru Zinti Kalniņu bija ierosināta krimināllieta par kukuļņemšanu un Valsts policijā tika pratināts arī Komunālā departamenta direktors V. Pavliņš. No amata domē viņš aizgāja nākamā gada sākumā.