Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) radušās aizdomas par koruptīvām darbībām Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldē, tāpēc vēlā pirmdienas vakarā tur veikta kratīšana.
Pagaidām informācija par notikušo un tā iemesliem bijusi skopa, iespējams, tāpēc neoficiālās sarunās izskanējuši mājieni par iespējamu politisku pasūtījumu pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām.
Politologs Filips Rajevskis notikušo kratīšanu nevēlas saistīt ar politiku. Viņš uzskata, ka pašvaldību vēlēšanas vēl ir pietiekami tālu, turklāt šajā korupcijas skandālā iesaistītās līdz šim nosauktās personas nav saistībā ar politiku. Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa, kuras kabinetā notikusi kratīšana, cik zināms, nav saistīta ne ar vienu politisko spēku, taču viņas tiešā vadība gan. Mājokļu un vides departamentu vada Anatolijs Aļeksejenko, kurš pārstāv vicemēra Andra Amerika izveidoto partiju Gods kalpot Rīgai. Savukārt Ā. Stabiņa šajā amatā konkrētā departamenta pakļautībā strādā kopš 1996. gada 12. decembra, bet pirms tam tos pašus pienākumus veica Īpašuma departamenta sastāvā. Līdz šim viņai nav pārmesta iesaistīšanās aizdomīgos darījumos ar pašvaldības dzīvokļiem. Teorētiski un praktiski viņas darbību ar pašvaldības dzīvokļiem reglamentē gan Ministru kabineta, gan Rīgas domes noteikumi. Pirms vairākiem gadiem viņai kā struktūrvienības vadītājai gan varēja pārmest to, kāpēc rindā gaidītājiem, saņemot pašvaldības dzīvokli, lika samaksāt iepriekšējā iemītnieka komunālos parādus. Taču pēc tam, kad rīdzinieki bija sūdzējušies prokuratūrā, pašvaldībā šāda prakse tika pārtraukta.
Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs atceras, ka 2008. gada sākumā partijas Jaunais laiks frakcijas deputāti iesniedza KNAB lūgumu izvērtēt viņa iespējamo interešu konfliktu. Jāatgādina, ka šajā laikā KNAB aizturēja Pilsētas attīstības departamenta amatpersonas un trīs no tām izcieš cietumsodu. «Tā bija politiska spēle, jo tolaik sākās skandāli ar Attīstības departamentu. Dažiem politiķiem bija uzdevums novērst uzmanību no šiem skandāliem uz citiem. Tad presē sāka parādīties, ka Burovs būs nākamais [kuru pārbaudīs]. Sapratu, ka nevajag taisnoties. Iztaisīju pauzi, atgriezos vēlāk, un tagad viss ir nomierinājies. Tagad nevaru pateikt, ka notiktu kāda politiska izrēķināšanās, politisks spiediens no Vienotības vai citiem iepriekšējā sasaukuma deputātiem,» Neatkarīgajai vakar sacīja O. Burovs.
Rīgas domes deputāts Olafs Pulks (Vienotība), kurš savulaik bija viens no iniciatoriem pret O. Burovu vērstajai pārbaudei, nekavējās atgādināt, ka Vienotības deputāti pirms kāda laika ierosināja pašvaldības brīvo dzīvokļu sarakstu publiskot internetā, bet saņēmuši Saskaņas centra pārstāvju noraidījumu. «Ja tas būtu izdarīts agrāk, iespējams, nebūtu noticis tas, kas tagad,» uzskata deputāts.
KNAB ir uzsācis kopumā vairāk nekā 10 kriminālprocesus par korupciju un citiem amata noziegumiem galvaspilsētas pašvaldības struktūrās. Vairākas lietas ir vainagojušās ar reāliem sodiem. Daudzos gadījumos troksnis gan sacelts, bet lietas vai nu izbeigtas, vai arī to izmeklēšana joprojām turpinās. F. Rajevskis piebilst: «Interesanti, ka tie, uz kuriem kritušas aizdomas, nav centušies cīnīties par savām tiesībām, nav prasījuši maksāt kompensāciju par reputācijas graušanu.» O. Burovs atbild, ka, viņaprāt, nav vērts censties pierādīt savu taisnību, jo politika ir netīra lieta. Viņš sapratis, ka papildu stress kaitēs veselībai, kas tolaik bija sašķobījusies, un zinājis, ka tik un tā neko nepanāks, pat ja spītīgi centīsies atgriezties darbā pašvaldības struktūrā. Tad šo iestādi reorganizētu.
O. Pulks uzskata, ka pretkorupcijas komisijas atjaunošana varētu būt iekšējā kontrole pār korupcijas riskiem, kuru Rīgas domē netrūkst. «Kā var būt, ka darba vietā atrod lielas naudas summas, ar gumiju apvilktas, un uzrakstīts Kārlim? Vai tie ir deklarācijā norādītie 40 000 skaidrā naudā? Vai arī automašīnas nodalījumā atrod naudu. Kas tas ir?» to sakot, O. Pulks acīmredzot dod mājienu par neseno pašvaldības uzņēmuma Rīgas nami valdes locekļu atstādināšanu no amata.