Vairāk kā 4700 rīdzinieku izmantojuši iespēju slēgt mierizlīgumus par komunālo parādu nomaksu

Vairāk kā 4700 rīdzinieku, kuri dzīvo pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" vai "Rīgas pilsētbūvnieka" apsaimniekotajos namos, jau izmantojuši iespēju slēgt mierizlīgumus par komunālo parādu nomaksu, atbrīvojoties no soda naudas.

"Rīgas namu pārvaldnieks" jau saņēmis ap 4650 iesniegumu par mierizlīguma noslēgšanu, savukārt "Rīgas pilsētbūvniekā" šo iespēju divu mēnešu laikā izmantojuši 67 cilvēki.

LETA jau ziņoja, ka no 1.jūlija līdz 31.decembrim lielākais pašvaldības namu apsaimniekotājs SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" piedāvā noslēgt vienošanos par parāda pamatsummas atmaksu laikā līdz 24 mēnešiem, nemaksājot uzkrāto kavējuma naudu. Lai visos pašvaldības apsaimniekotajos namos būtu vienāda kārtība, šādu iespēju piedāvā arī "Rīgas pilsētbūvnieks".

"Rīgas namu pārvaldnieka" klienti mierizlīgumus var noslēgt klientu apkalpošanas centros, savukārt "Rīgas pilsētbūvnieka" apsaimniekoto namu iedzīvotājiem jādodas uz uzņēmuma biroju Rīgā, Baznīcas ielā 19/23, ceturtajā stāvā, kur uzņēmuma darbinieki sniegs konsultācijas par to, kā uzrakstīt iesniegumu, sagatavos līgumu un vēlāk piezvanīs, lai vienotos, kad klients var atnākt un parakstīt vienošanos.

"Rīgas namu pārvaldnieks" apsaimnieko ap 3500 namu, un uzņēmuma klientu parāda kopējā summa līdz šā gada jūlijam bija sasniegusi 31 miljonu latu, no kuriem 7 miljoni latu ir aprēķinātā kavējuma nauda. Kopumā uzņēmumam parādā ir aptuveni 64 000 klientu, no kuriem aptuveni 24 000 ir ilgstošie parādnieki. Ilgstošo nemaksātāju parādu vidējā summa ir aptuveni 1500 lati, no kuriem 40-50% ir kavējuma nauda.

Savukārt kopumā 48 "Rīgas pilsētbūvnieka" apsaimniekotajos namos parādu summa sasniegusi aptuveni pusmiljonu latu. Aptuveni 125 klienti rēķinus nav maksājuši vairāk nekā divus gadus, bet vairāk nekā 500 klientu maksājumus kavē vismaz 60 dienas. "Sanāk apburtais loks, - ja cilvēkam ir parāds un viņš maksā nevis pilnu summu, bet pēc iespējām, vispirms nosedz soda procentus, bet parāda pamatsumma nerūk," atzina Kiršblats.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais