Valsts vides dienestam (VVD) ir aizdomas par iespējamām atsevišķu uzņēmumu veiktām pretlikumīgām vidi piesārņojošām darbībām Rīgas brīvostas vai tai pieguļošajās teritorijās.
Kā aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrības informēšanas nodaļā, iespējams, ostas teritorijā tiek veiktas darbības, kas nav saistītas ar naftas produktu pārvadāšanu un pārkraušanu un ir pretrunā ar uzņēmumiem izdotajām piesārņojošas darbības atļaujām. Visdrīzāk tieši šīs darbības ir cēlonis smaku un benzola līmeņa kāpumam, par ko daudzkārt sūdzējušies Sarkandaugavas iedzīvotāji.
VVD ir sācis izmeklēšanu, lai izvērtētu šo informāciju un nepieciešamības gadījumā reaģētu uz iespējamām nelikumībām.
Vienlaikus pastāv aizdomas, ka Rīgas domes uzstādītajai monitoringa sistēmai, kuras dati ir pieejami sabiedrībai, ir darbības pārtraukumi un laika nobīdes, lai apgrūtinātu iespēju savlaicīgi konstatēt vides piesārņojumu, norādīja ministrijā.
Patlaban notiek intensīvs darbs pie piesārņojošas darbības atļauju pārskatīšanas vairākiem uzņēmumiem. Tā rezultātā VVD ir uzdevis uzņēmumiem veikt konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu to darbības atbilstību vides kvalitātes prasībām.
VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova apgalvoja, ka, iepazīstoties ar situāciju Rīgas brīvostā strādājošajos uzņēmumos, ir pārliecināta, ka šie operatori, strādājot atļaujās noteiktajos apjomos un ar noteiktajiem kravu sastāviem, nevar radīt konstatētos gaistošo organisko savienojumu izmešus.
Tāpat VVD vadītāja norādīja, ka dienests ar visiem likumā noteiktajiem līdzekļiem vērsīsies pret uzņēmumiem, kas ir snieguši nepatiesu, nepilnīgu un maldinošu informāciju piesārņojošas darbības atļaujas saņemšanai.
VVD pauž, ka Rīgas brīvostas pārvalde norobežojas no jebkādas sadarbības un atbildības par tās teritorijā notiekošajām piesārņojošām darbībām. Pārmetumi tiek veltīti arī Rīgas domei, kas neizmantojot tās rīcībā esošos instrumentus gaisa kvalitātes problēmas risināšanai Rīgas brīvostā un tai pieguļošajās teritorijās.
Savukārt ministrija akcentē, ka jau iepriekš lūgusi Rīgas domi sniegt savus priekšlikumus situācijas uzlabošanai, bet pusotra mēneša laikā tādi nav saņemti.
Rīgas brīvostas valdes locekle un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) juridiskā padomniece Inga Antāne minēja, ka Rīgas pilsētas pašvaldībai un Rīgas brīvostai jau sen bija jāapzinās, ka nevar steigties ar ostas attīstību un kravu pārkraušanas pieaugumu šajā teritorijā, jo jau pašlaik piesārņojums ir nesamērīgs.
"Šobrīd izskatās, ka attīstība notiek uz iedzīvotāju veselības un labklājības rēķina. Situācija Rīgas brīvostā saistībā ar vides kvalitāti atkārtoti apliecina, ka ostas darbības efektivitāti nevar un nedrīkst mērīt tikai ar pārkrauto kravu apjomu un skaitu. Ja VVD aizdomas par pretlikumīgām vidi piesārņojošām darbībām gūs apstiprinājumu, nekavējoties jāseko aktīvai rīcībai, lai šo praksi pārtrauktu," akcentēja Antāne.
Tāpat Veselības ministrijai ir lūgts izvērtēt Rīgas brīvostas tuvumā dzīvojošo iedzīvotāju iesniegtās sūdzības par veselības traucējumiem un sniegt viedokli par radīto ietekmi uz iedzīvotāju veselību.
Vienlaikus turpinās konsultācijas ar ieinteresētajām pusēm par grozījumiem un uzlabojumiem esošajos normatīvajos aktos, piemēram, nosakot atsevišķu regulējumu vides prasībām naftas termināļiem un vienotu metodiku emisiju limitu noteikšanai, lai novērstu līdz šim esošo situāciju, kad apzināti vai neapzināti šāds regulējums netika noteikts. Paredzēts, ka jaunais tiesiskais regulējums paredzēs kompleksu pieeju un detalizēti atrunās vides prasības, lai novērstu fragmentāru situācijas risināšanu.
Kā ziņots, ekoloģiskais terors Sarkandaugavā turpinās, tagad - brīvdienās, septembra sākumā rakstīja laikraksts "Neatkarīgā". Šī Rīgas rajona iedzīvotāji pauž sašutumu, ka atbildīgās amatpersonas tālāk par runāšanu nav tikušas un kopš pavasara reāli uzlabojumi nav panākti.
Pēc tam kad pavasarī pēc daudzu gadu ignorēšanas termināļu smakošanas problēmai pievērsās VARAM un pašvaldība, ir notikusi liela runāšana, solīšana, mainījies arī smakošanas grafiks. Tagad kodīgais smārds intensīvāk jūtams tieši brīvdienās, bet tas iedzīvotājus laimīgākus nav padarījis.
Sarkandaugavas iedzīvotāju kopienas pārstāve Natālija Mazure-Siliņa apstiprina, ka situācija nav būtiski uzlabojusies: "Tagad ekoloģiskais terors notiek tieši brīvdienās."
Iedzīvotāji gatavojas vēlreiz vērsties pie VARAM. Tiek apspriesta arī vēršanās pie Valsts prezidenta, un tas varētu būt pēdējais formālais solis pirms termināļu sūdzēšanas tiesā.
Savukārt Rīgas vicemērs un brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR), ņemot vērā fiksēto vides piesārņojumu un iedzīvotāju sūdzības par gaisa kvalitāti Sarkandaugavā, solījis ar iesniegumu vērsties VVD, lūdzot pārskatīt piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumus termināļiem "Man-Tess" un "Woodison Terminal".
"Tā kā ministrs, kurš ir atbildīgs par vides jautājumiem valstī, ar šo jautājumu acīmredzot pats netiek galā, neredzu citu iespēju, kā vien vērsties viņa pakļautībā esošajā institūcijā, lūdzot nekavējoties rīkoties, lai novērstu gaisa piesārņojumu Sarkandaugavā un draudus, ko tas nodara rīdzinieku veselībai un dzīves kvalitātei," saka Ameriks.
Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu institūcija, kas izsniedz atļaujas uzņēmumiem, kuri pārkrauj bīstamas kravas, ir VVD. Šī VARAM pakļautībā esošā iestāde arī ir vienīgā, kam deleģētas tiesības lemt par kādu konkrētu termināļu slēgšanu, ja tiek fiksēts, ka to darbība apdraud iedzīvotājus un dabu.