Rīgas graustu īpašniekiem miera nebūs

Rīgas domes cīņa ar slavenāko un izturīgāko pilsētas graustu nav vainagojusies ar būtiskiem panākumiem, kaut arī gada laikā graustu īpašnieki kopumā bijuši spiesti sakārtot vidi degradējošās un bīstamās būves vai arī maksāt no savas kabatas.

Ja 2011. gada augusta vidū bija sakārtoti tikai septiņi grausti, tad šogad līdz 10. septembrim – jau 60 būvju.

Līdz šā gada beigām ir paredzēts pabeigt visu galvaspilsētas graustu klasificēšanu. Tas nozīmē, ka to īpašniekiem būtu jāmaksā paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme, kā arī tiks paredzēti termiņi šo būvju sakārtošanai. Plānots, ka oktobrī vēl 20 nesakoptās būves tiks novērtētas pēc to bīstamības un piederības. Graustu skaits aug kā sēnes pēc lietus. Bez jau zināmajiem 192 graustiem pērn augustā bija apzinātas vēl 258 šādas būves, bet līdz šā gada septembrim – papildu 27 objekti ar vidi degradējošām un cilvēku drošību apdraudošām pazīmēm, informē Rīgas domes Īpašuma departamentā.

Šonedēļ kārtējo reizi varēsim pārliecināties par to, vai vēsturiskās ēkas Marijas ielā 6 īpašnieki respektēs Rīgas domes prasības. No šī vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa, nu jau – grausta, krītošie apmetuma gabali apdraud garāmgājējus, tāpēc pašvaldība ir norādījusi, ka ir nepieciešams uz ietvēm ēkas robežās uzstādīt gājēju aizsargtuneli ar drošu nojumi un brīdinājuma zīmēm. Rīgas dome ēkas īpašniekiem to lika izdarīt jau februāra beigās, bet tagad termiņš noteikts līdz 14. septembrim. Ja īpašnieki ignorēs arī šo prasību, viņiem var likt samaksāt 1000 latu lielu naudas sodu. Šā gada laikā ēkas bīstamības novērtējums ir mainīts, un tagad tā ir atzīta par būvi ar augstu sabiedrības drošības apdraudējumu.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejā šodien skata informāciju par graustiem, jo kopš pagājušā gada rudens pašvaldība nopietni ķērusies klāt bīstamo un vidi degradējošo būvju problēmai. Ir pieņemti arī Rīgas domes saistošie noteikumi, kas ļauj graustu īpašniekiem prasīt maksāt paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi trīs procentu apmērā. Kopš pagājušā gada augusta ir pieņemti Rīgas domes lēmumi par galvaspilsētas administratīvajā teritorijā esošajiem 16 bīstamākajiem privātīpašniekiem piederošajiem objektiem. Objektu sakārtošana paredzēta konkrētos termiņos, bet 34 privātīpašumā esošie objekti ir sakārtoti. Toties bīstamie grausti G. Astras ielā 4, Piena ielā 6, Murjāņu ielā 59 un 61a ir nojaukti piespiedu kārtā.

Objekta Murjāņu ielā 59, 61a piespiedu nojaukšanā izlietotos līdzekļus – 16 926,53 latus – Īpašuma departaments ir atguvis pilnā apjomā. Pagaidām abu pārējo graustu sakārtošanā iztērēto nodokļu maksātāju naudu pašvaldībai nav izdevies atgūt objektīvu iemeslu dēļ. Tā kā pašlaik notiek tiesvedība par īpašumtiesībām G. Astras ielā 4, nav iespējams uzsākt pašvaldī-bas iztērēto līdzekļu 22 745,22 latu apmērā piedziņu. Savukārt objekta Piena ielā 6 piespiedu sakārtošanas izmaksu 17 979,75 latu apmērā piedziņa tiks uzsākta pēc pilnīgas objekta sakārtošanas un visas nepieciešamās dokumentācijas saņemšanas. Īpašuma departamentā prognozē, ka tas notiks šomēnes.

***

UZZIŅAI

GRAUSTU SADALĪJUMS PĒC ĪPAŠUMA PIEDERĪBAS

(2012. gada septembris)

Īpašums Bīstamie Mazāk bīstamie Kopā %

Privāts, t. sk. 199 159 358 88

kopīpašums

Pašvaldības 15 13 28 6

Valsts 8 3 11 3

Piederība nav zināma 10 3 13 3

KOPĀ 232 178 410 100

Avots: RD Īpašuma departaments

No 15.08.2011. līdz 15.08.2012. par ēku (būvju) uzturēšanas noteikumu pārkāpumiem ir sastādīti 65 administratīvo pārkāpumu protokoli, no kuriem:

12 – Pārdaugavas izpilddirekcijā,

33 – Ziemeļu izpilddirekcijā,

20 – Austrumu izpilddirekcijā.

Rīgas domes Īpašuma departaments sagatavoja un nosūtīja privātīpašumā esošajiem graustu īpašniekiem 97 brīdinājumus.

Četros gadījumos tika piemērota piespiedu nauda par Rīgas domes lēmuma neizpildi 2500 latu apmērā: no tiem ir piedzīti 500 latu, izpildrīkojums par 1000 latu piedziņu ir nodots tiesu izpildītājam, bet divi izpildrīkojumi ir apstrīdēti.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.