Lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) standartiem atbilstošu dzeramo ūdeni un arī notekūdeņu kanalizāciju veiktu, ievērojot vides aizsardzības un ES direktīvas, pašvaldības SIA Rīgas ūdens (RŪ) sākusi Rīgas ūdenssaimniecības attīstības projekta ceturto kārtu. Tādējādi pēc pāris gadiem Rīgā dzeramā ūdens kvalitātes problēmas būs atrisinātas.
Iepriekšējās projekta kārtās ūdensvada un kanalizācijas sistēmas izbūvēja Mežaparkā, Vecāķos, Šampēterī un Dārzciemā, nodrošinot iespēju apmēram 13 000 rīdzinieku izmantot RŪ pakalpojumus.
Pašlaik ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmas paplašināšana notiek Mārupē (Rīgas administratīvajā teritorijā), bet vēlāk sāksies arī Bolderājā un Katlakalnā, informē RŪ direktors Aivars Zants. Projekta ietvaros paredzēts uzbūvēt arī ūdens sagatavošanas staciju Baltezerā. Tādējādi tiks uzlabota dzeramā ūdens kvalitāte, samazinot tajā dzelzs un mangāna daudzumu. «ES dokumenti nosaka standartus, cik procentiem iedzīvotāju lielajās pilsētās ir jānodrošina centralizētie ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumi. Līdz šim Bolderājā, Katlakalnā un Mārupes dzīvojamā rajonā visiem iedzīvotājiem nav bijusi iespēja izmantot centralizētos ūdensvada un kanalizācijas tīklus. Pēc izbūves šis pakalpojums būs pieejams apmēram 6000 iedzīvotāju,» skaidro A. Zants.
Darbus, tajā skaitā ūdens sagatavošanas stacijas būvniecību, plānots pabeigt līdz 2014. gada beigām. A. Zants vērtē, ka termiņi ir reāli.
«Protams, galvenais mērķis ir nevis izbūvēt kilometriem garus tīklus, bet panākt, lai cilvēki tiem pieslēgtos un izmantotu mūsu pakalpojumus. Tas nav vienkāršs jautājums, manuprāt, ne tikai Rīgā, bet visā valstī,» viņš norāda.
Likumi un citi normatīvie dokumenti nosaka, kā jārīkojas īpašniekam, lai savu īpašumu pieslēgtu centralizētajiem tīkliem. RŪ darbus veic tikai līdz zemes īpašuma robežai, tālāk atzars ir jābūvē pašam īpašniekam. RŪ tehniskās daļas vadītājs Andis Vecvērdiņš piebilst, ka daļu iedzīvotāju šobrīd bremzē ekonomiskā situācija. «Viņi saka – mēs būtu gatavi pieslēgties, bet diemžēl nav tik daudz naudas. Notiek darbs pie šā jautājuma risināšanas, jo saprotam, ka uzņēmumam ir jāveicina pieslēgumu palielināšana, bet izprotam arī ekonomisko situāciju,» stāsta A. Vecvērdiņš.
RŪ ir iesniedzis programmu, kā varētu veicināt pieslēgšanos centralizētajiem tīkliem, jo ES prasība ir to nodrošināt līdz 2017. gadam. Pirmām kārtām vajadzīgs likums, lai visā valstī pastāvētu vienotas prasības un nosacījumi, bet šis darbs veicams pašvaldībām un ūdenssaimniecības uzņēmumiem kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. «Šodien neviens likumdošanas akts neparedz, ka privātīpašniekiem būtu jāpieslēdzas noteiktā laika periodā. No valstiskā viedokļa, jāsaprot, ka ir iztērēta liela nauda gan no pilsētas, gan ūdenssaimniecības uzņēmuma, gan ES budžeta. Rīgā šā projekta ietvaros tie kopumā ir gandrīz 150 miljoni latu. Citur Latvijā, es domāju, ir tādas pašas problēmas. Tas nav ekonomiski pareizi. Jābūt vienotai sistēmai, lai arī pašvaldības var palīdzēt iedzīvotājiem. Jāsaprot, ka Eiropa prasa un prasīs, kāda ir atdeve tiem projektiem, kuriem piešķīrusi naudu. Mums jau tagad jautā, kā risināsim pieslēguma jautājumu,» nepieciešamību pēc izmaiņām pamato A. Zants. RŪ ir aprēķināts, ka uzņēmums izlieto no 6000 līdz pat 20 000 latu, lai līdz vienai mājsaimniecībai izbūvētu ūdensvada un kanalizācijas pieslēgumu.
Lieli līdzekļi – vairāk nekā deviņi miljoni latu – tiks ieguldīti arī Baltezera ūdens sagatavošanas stacijas projektēšanā un būvniecībā. Pašlaik ES ir pagarinājusi pārejas periodu līdz 2015. gada aprīlim, kad RŪ rīdziniekiem vēl drīkst piegādāt dzeramo ūdeni ar paaugstinātu dzelzs un mangāna saturu, paskaidro A. Vecvērdiņš. No Baltezera iegūtajā ūdenī dzelzs saturs gandrīz atbilst ES noteiktajai normai, bet mangāna gan ir trīsreiz vairāk. Palielināts mangāna daudzums ūdenim maina garšu, smaržu un krāsu, kā arī rada brūni melnus nosēdumus, ko grūti nomazgāt.
***
Būvēs
Projekta Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, 4. kārta ietvaros centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus varētu nodrošināt 6000 iedzīvotājiem Mārupē, Bolderājā un Katlakalnā.
Šajos pilsētas rajonos ir jāizbūvē ūdens un kanalizācijas tīkli kopumā 90 kilometru garumā.
Mārupē, kur pašlaik uzsākta būvniecība, būs 1200 kanalizācijas un 830 ūdens pievadu.
***
DER ZINĀT!
Pēc ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūves un nodošanas ekspluatācijā iedzīvotājiem ir iespēja pieslēgt savu īpašumu jaunizbūvētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu atzariem. Apmēram trīs mēnešus pēc SIA Rīgas ūdens veiktajiem būvdarbiem iedzīvotāji var sākt interesēties par tehnisko noteikumu saņemšanu. Tik ilgs laiks nepieciešams, lai atjaunotu ielu segumu, veiktu topogrāfiskos uzmērījumus un ievadītu datus vienotajā datu reģistrā.
Kad īpašnieks SIA Rīgas ūdens ir saņēmis tehniskos noteikumus, viņam jāizstrādā tehniskais projekts vai tehniskā shēma un par saviem līdzekļiem jāizbūvē pieslēgums.
Sīkāka informācija par pieslēgšanās iespējām ir pieejama mājaslapā http://www.rigasudens.lv/lv/pakalpojumi/ka-klut-par-klientu/ vai zvanot pa bezmaksas informatīvo tālruni 80002122.