Lai būvētu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, SIA Maltas nami ir lūgusi atļauju Rīgā, Ūnijas ielā 78a, nocirst 12 kokus. Iedzīvotājiem ir iespēja izteikt savu viedokli līdz 17. septembrim, jo pirms koku ciršanas saskaņošanas ir nepieciešama sabiedriskā apspriešana.
Jāatgādina, ka galvaspilsētā koku ciršanas saskaņošanai ir nepieciešams daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku lēmums.
Vērtējot būvniecības ieceri Ūnijas ielā 78a, publiskajai apspriešanai ir nodota iecere nocirst deviņas zirgkastaņas ar stumbra diametru no 19 līdz 43 centimetriem, vienu osi 23 centimetru resnumā, vienu kļavu ar 17 centimetru diametru, kā arī vienu liepu ar 31 centimetra stumbra diametru. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Kristīne Pētersone aicina iedzīvotājus piedalīties apspriešanā un iesniegt argumentētas un pamatotas atsauksmes par šo ieceri, nevis tikai norādīt – atbalstu vai kategoriski iebilstu. «Šī ir iespēja pateikt viedokli,» viņa mudina. Pēc publiskās apspriešanas rezultātu apkopošanas būvvalde ziņojumu par publiskās apspriešanas rezultātiem virzīs izskatīšanai pašvaldības Apstādījumu saglabāšanas komisijas sēdē.
Iepazīties ar koku ciršanas ieceres materiāliem, kā arī saņemt sīkāku informāciju par plānoto koku ciršanu un SIA Maltas nami plānoto ēkas būvniecības projektu iedzīvotāji var Apstādījumu inspekcijā Rīgā, Amatu ielā 4, 206. kabinetā, būvvaldes portālā www.rpbv.lv, sadaļā Sabiedrības līdzdalība, vai pie objekta projektētāja arhitekta Ivara Bumbiera Cēsīs, Uzvaras bulvārī 30. Portālā fotogrāfijās apskatāmi gan ciršanai paredzētie koki, gan to izvietojums.
Informācija Rīgas pilsētas būvvaldes mājaslapā liecina, ka ne vienmēr atļauja koku ciršanai ir dota. Piemēram, Mangaļu prospektā piebraucamā ceļa ierīkošanai netika ļauts nocirst priedi, Strautu ielā – cirst ozolu, kā arī cirst kokus Avotu ielā, tomēr vairākumā gadījumu tika atļauts atbrīvoties no kokiem, nosakot zaudējumu atlīdzināšanu par dabas daudzveidības samazināšanu vai arī prasot vietā iestādīt koka dižstādu (vismaz desmit gadu vecu kociņu). Eiropas arboristu ģenerālās asamblejas ietvaros 2010. gadā rīkotā semināra Koks kā patiesa vērtība materiālos lasāms, ka Rīgā kopš 2002. gada tikai pašvaldība vien iestādījusi 3085 koku dižstādus.
Zaudējuma atlīdzība par koku var būt dažāda – gan nepilni 25 lati, gan vairāki tūkstoši latu (par vairākiem kokiem). Aprēķinot šo atlīdzību, ņem vērā gan koka vērtību, gan tā atrašanās vietu, gan arī veselības stāvokli, piemēram, vai tas ir kalstošs, vai apdraud cilvēkus un tuvumā esošus objektus. Vērtīgākie koki ir priede, egle, zirgkastaņa, ozols, liepa melnalksnis, osis, bet mazāk vērtīgie – papele, vītols kļava un apse. Šo naudu maksā projekta attīstītājs, proti, tas, kurš vēlas būvēties un ierosina atbrīvoties no kokiem. Iemaksātā summa 60 procentu apmērā tiek izlietota apstādījumu atjaunošanai un kopšanai, bet 40 procentus saņem būvvalde – savas darbības nodrošināšanai.