Naftas termināļiem tuvajos Tvaika ielas namos mītošajiem astmatiķiem šķiet, ka viņu te ir nedabiski daudz, dzīvokļus ir neiespējami pārdot, un pagājušajās brīvdienās atkal smirdējis tā, ka elpu sitis ciet.
Sūdzības saņēma arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kura palīdzība izpaudusies ieteikuma formā: «Tur tagad notiek pārsūknēšana, pacietieties līdz pieciem... Bet cik tad mēs cietīsimies, kamēr apmirsim?» sarkastiski vaicā Tvaika ielas 50. nama iemītniece Lilija, arī astmatiķe. Pēc tam, kad pavasarī pēc daudzu gadu ignorēšanas termināļu smakošanas problēmai pievērsās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un pašvaldība, ir notikusi liela runāšana, solīšana, mainījies arī smakošanas grafiks. Tagad kodīgais smārds intensīvāk jūtams tieši brīvdienās, bet tas iedzīvotājus laimīgākus nav padarījis. Sarkandaugavas iedzīvotāju kopienas pārstāve Natālija Mazure-Siliņa apstiprina, ka situācija nav būtiski uzlabojusies: «Tagad ekoloģiskais terors notiek tieši brīvdienās.» Iedzīvotāji gatavojas vēlreiz vērsties pie VARAM. Tiek apspriesta arī vēršanās pie Valsts prezidenta, un tas varētu būt pēdējais formālais solis pirms termināļu sūdzēšanas tiesā.
VARAM juridiskās padomnieces Ingas Antānes sniegtais skaidrojums Neatkarīgajai liecina, ka «kvalitatīvas diskusijas uzturēšana sabiedrībā par šiem jautājumiem» tomēr nav vienīgais veikums iedzīvotāju labā. Valsts vides dienests nupat ir saņēmis piecas mobilās laboratorijas gaisa paraugu ņemšanai, savukārt, lai tās arī kāds lietotu, ministrija valsts budžeta grozījumos pieprasījusi papildu līdzekļus. Nauda vajadzīga, lai samaksātu vides ekspertiem par darbu ārpus oficiālā darba laika, ko termināļu radītās smakas ignorē, un arī datoru iegādei. Pretējā gadījumā nav, kur rēķināt smaku un izmešu lielumus. Ministrija vēsta arī par vairākiem papīra darbiem, kas nākotnē varētu mazināt smakošanas intensitāti. Rīgas domē tiek skaitīts, cik izmaksātu naftas termināļu problēmu iekļaušana rīcības programmā gaisa piesārņojuma samazināšanai. Neatkarīgā rakstīja, ka domnieki nezināmu iemeslu dēļ pērn akceptēja šo programmu bez naftas sadaļas.
Iespējams, efektīvāks pasākums izrādīsies piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumu pārskatīšana administratīvi jau sodītajiem uzņēmumiem Man-Tess un Woodison terminal. Arī Veselības inspekcija secinājusi, ka ar šīm atļaujām kaut kas nav kārtībā. Iestādei gan tika prasīts viedoklis par iedzīvotāju sliktās veselības iespējamo saistību ar termināļu darbību. Šādu atzinumu inspekcija nespēja sniegt, datu par iedzīvotāju hroniskajām slimībām tai nav. Taču inspekcija cenšas pamatot iedzīvotāju sūdzību intensitāti. «Var pieļaut, ka iepriekš veiktie gaisa piesārņojuma aprēķini neatbilst reālajai situācijai vai arī pārkraujamo vielu apjomi, sortiments un pārkraušanas tehnoloģija neatbilst izsniegtajām B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujām,» secina inspekcijas vadītājs Egils Harasimjuks.
Sūdzību skaitam pašlaik gan esot tendence samazināties. To konstatē Valsts vides dienesta Kontroles daļas vadītājs Elmārs Jasinskis. Viņš pieļauj, ka pozitīvu efektu devuši Man-Tess veiktie nelielie uzlabojumi – vagonu lūku turēšana ciet, vienlaikus nolejamo cisternu skaita ierobežošana, laika grafiki un intensitāte. Joprojām aktuāla ir ideja par naftas produktu tvaiku savākšanas vai sadedzināšanas iekārtas uzstādīšanu. Tā būtu ļoti dārga investīcija, par ko savstarpēji jāvienojas vairākiem termināļiem, un pagaidām tādas vienošanās nav. Iedzīvotāji uzskata, ka smaku apkarošana uz priekšu nevirzās pietiekami raiti.