Līdz 2018.gadam kuģu ceļu Daugavā iecerēts padziļināt līdz 17 metriem, kas ļaus apkalpot lielākās iegrimes kuģus, kas kuģo Baltijas jūrā, šodien žurnālistiem pastāstīja Rīgas brīvostas Mārketinga departamenta vadītājs Edgars Sūna.
Ostas maksimālais dziļums Daugavas posmā no jūras vārtiem līdz Rīnūžu baseinam ir 16 līdz 16,5 metri. "Pietrūkst pavisam nedaudz, lai Rīgas brīvosta kļūtu par ostu, kas varētu apkalpot maksimālās iegrimes kuģus, kas vispār var kuģot Baltijas jūrā," norādīja Sūna.
Dziļākus kuģošanas kanālus veidot nav jēgas, jo šādu nepieciešamību ierobežo Dānijas jūras šaurums - tā dabiskais dziļums ir 17 līdz 18 metri, tāpēc Rīgas ostu vai jebkuru citu Baltijas ostu rakt dziļāku nebūtu vajadzības.
"Mums pietiekams ir 17 metru dziļums, ko plānots sasniegt līdz 2018.gadam," sacīja Sūna. Kuģi, kurus patlaban ierobežota dziļuma dēļ nav iespējams pilnībā piekraut Rīgas centrā, vispirms tiek pietauvoti pie centrālā termināļa vai SIA "Strek" piestātnēm un piekrauti aptuveni 80% apjomā, tad tie dodas uz dziļūdens piestātnēm Rīnūžos, kur tiek piekrauti pilnā apmērā, un dodas uz Rietumvalstu ostām.
Tālāk par Rīnūžiem gan Daugavas padziļināšanas darbi nav plānoti. "Kuģošanas kanāla garums no ostas ieejas vārtiem līdz Vanšu tiltam ir 15 kilometri, bet kuģošanas kanāla platums - 100 metru. Lai šajā daļā no esošajiem 10 metriem pie Rīgas pasažieru ostas termināļa nodrošinātu kaut vai 12 līdz 13 metru dziļumu, būtu jāveic ļoti lieli kapitāli ieguldījumi," uzsvēra Sūna. Rīgas brīvostas pārvalde nesaņem finansējumu ne no valsts, ne pašvaldības, tāpēc tās iespējas atkarīgas no līdzekļiem, kas iekasēti par zemes un piestātņu nomu un pietauvošanās nodevām.
"Lielākā daļa ienākumu aiziet kuģu ceļu padziļināšanai, dzelzceļa tīklu un pievedceļu modernizācijai, rekonstrukcijai un attīstībai, piestātņu renovācijai un uzturēšanas izdevumiem. Pēdējo divu gadu laikā vidēji gadā ostas pārvalde iegulda ap 10 miljonus latu," norādīja ostas pārstāvis.
Vienlaikus Sūna uzsvēra, ka tālāk padziļināt upi nebūtu jēgas arī tāpēc, ka tuvāko gadu laikā Rīgas ostas aktivitātes no pilsētas centra plānots pārcelt uz upes lejteci, Krievu salu, tuvāk jūras vārtiem. Projekta īstenošanas izmaksas ir ap 105 miljoniem latu - 50% izmaksu segs Eiropas Struktūrfondu līdzekļi, bet pārējo plānots aizņemties komercbankās. Projekta virzība pagaidām ir apstājusies, jo Rīgas pilsētas Būvvaldes izsniegtā atļauja ir apstrīdēta.