Homoseksualitātes zīmogs Latvijai nepielips

2015. gadā, kad Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts, Rīgā tiks organizēta visas Eiropas geju un visādu citu seksa novirzienu pārstāvju kopā sanākšana. Valsts oficiāli gan negrasās pozicionēties kā eiropraida namamāte un Rīga ne tik.

Seksa minoritāšu biedrības Mozaīka paziņojumā norādīts, ka Rīga ieguvusi tiesības organizēt vienu no lielākajiem Eiropas valstu lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu pasākumiem, konkurējot ar Barselonu, Milānu un Mančesteru.

Ar pašvaldību nekāda sakara

Rīgas pašvaldība tikmēr noraida, ka būtu piedalījusies kaut kādos konkursos. Ar eiropraidu, līdzīgi kā ar iepriekš galvaspilsētā jau notikušajiem praidiem, tai neesot nekādas saistības. Izpilddirektora pārstāvis Uģis Vidauskis arī apšauba, vai šis pasākums varētu iekļūt to pasākumu sarakstā, ko Rīgas pilsēta oficiāli virza un atbalsta. Pieteikumu jebkāda pasākuma organizēšanai varot iesniegt ne agrāk kā četrus mēnešus iepriekš, bet līdz šim vēl esot gadi.

Jebkurā gadījumā akcepts vai noraidījums jau būs atkarīgs no jaunā domes sasaukuma deputātu politiskās pārliecības, pilsoniskās nostājas un arī seksuālās orientācijas.

No pašreizējiem deputātiem sevi kā karojošs antipraidists pozicionē Jānis Šmits. Viņš pat nodibinājis biedrību No Pride un sola vērsties tiesā, lai nepieļautu eiropraida norisi Rīgā, kas, viņaprāt, būtu pretvalstiska akcija.

Zīmīgi, ka Eiropas geju sanāksme tiks organizēta Rīgā tieši laikā, kad tā kļūs par visas Eiropas Savienības galvaspilsētu. ES Latvijas prezidentūras pārstāve Linda Jākobsone vēsta, ka šī iniciatīva ar valsti nekādi nav saskaņota, un, domājams, ka praida organizētāji nebūs vienīgie, kas centīsies izmantot prezidentūras vārdu savās interesēs. Prezidentūras termiņam nākot tuvāk, sekretariāts paziņos, kas būs oficiālie sadarbības partneri un kā lietojama Latvijas prezidentūras oficiālā simbolika.

Miljons geju

Vai un kā iecerētais geju burziņš ietekmēs Latvijas tēlu, pašlaik netiek domāts. Latvijas institūta direktore Karina Pētersone paskaidro: «Kad būsim novērojuši šā paziņojuma publicitāti pasaules medijos, tad varēsim par to spriest kā par aktualitāti. Mēs nevaram savos spriedumos balstīties uz izjūtām un pieņēmumiem.»

Aktualitāte tā varētu kļūt, ja uz Latviju patiešām atbrauktu tūkstošiem savu atšķirīgo seksualitāti manifestējošu tūristu. Mozaīkas pārstāve Jolanta Cihanoviča stāsta, ka vērienīgākajos eiropraidos piedalās pat miljons cilvēku, un pasākuma norise pirmo reizi bijušās Padomju Savienības teritorijā varētu raisīt papildu interesi. Viņa lēš, ka miljons gluži uz Latviju neatbrauks, bet kādi desmit tūkstoši gan varētu ierasties.

Neatkarīgās aptaujātie tūrisma un reklāmas cilvēki gan apšauba, vai Latvijas vārda apzināta saistīšana ar homoseksuāļu aktivitātēm varētu būt lietderīga. Kādreizējais Tūrisma attīstības valsts aģentūras vadītājs Uldis Vītoliņš stāsta, ka Vācijā lielākajos tūrisma gadatirgos ir pat speciāli paviljoni ar piedāvājumiem tieši gejiem un lesbietēm. Arī atsevišķas Latvijas viesnīcas internetā sevi pozicionē kā gejiem draudzīgas. Tomēr kopumā šai nišai U. Vītoliņš lielu perspektīvu neredz sabiedrības noraidošās attieksmes dēļ. Diezin vai būšot daudz geju, kas pēc Latvijas apmeklējuma ieteiks sociālajos tīklos arī citiem uz šejieni braukt. «Ir diezgan ticams, ka divi rokās sadevušies vīrieši nespēs iziet cauri Vecrīgai, nedabūjuši pa muti.»

Šī nav Latvijas niša

To, ka Latvija nav geju viesmīlības zeme, atzīst arī pašreizējie valsts tūrisma politikas īstenotāji. Aģentūras direktors Armands Slokenbergs skaidro: «Veidojot nozares stratēģiju, ir ņemta vērā sabiedrības attieksme un nav iekļauti segmenti un produkti, kurus varētu vērtēt pretrunīgi, liedzot izpildīt tūrisma pamatprasību, proti, nodrošināt viesmīlību. Lielākais risks, realizējot ieceri par starptautiska praida organizēšanu, ir sabiedrības daļas noraidošā attieksme. Tagad sanāk tāda kā speciāli organizēta konfrontācija starp divām krasi atšķirīgām un savstarpēji naidīgi noskaņotām grupām – praida atbalstītājiem un noliedzējiem.»

Vismaz uz norises brīdi lielais praids kļūs par Rīgas un Latvijas tēla sastāvdaļu – tā uzskata reklāmists Ēriks Stendzenieks. Tomēr viens notikums nevar tēlu pacelt vai sagraut: «Savu manifestējošo spēku praidi iegūst, kad uzrodas visādi karojoši paranoiķi, kas cīnās pret tiem. Bet, ja viņu nav, tie ir tikai krāsaini karnevāli ar mūziku, un nekas vairāk.»

Pēc pirmajiem Latvijas praidiem 2005. un 2006. gadā, kurus ārzemju mediji azartiski atspoguļoja vardarbīgo protestu dēļ, vēlākie ar katru gadu arvien vairāk izčākstēja, un šogad sabiedrības interese par Baltijas praidu bija tuva nullei. Lija lietus.