Nepiešķirot valdības solītos 23 miljonus latu pirmsskolas izglītības skolotāju, kuri strādā ar bērniem no 1,5 līdz 5 gadiem, algai, pirmsskolas skolotāji jūtas apkrāpti un aizvainojuma dēļ sāk rakstīt atlūgumus, šodien ikgadējā Rīgas skolu direktoru sapulcē teica Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane.
Viņa norādīja, ka var pienākt tāds laiks, ka pašvaldības būs nodrošinājušas telpas, būs bērni, bet nebūs skolotāju, kuri strādā.
Kā ziņots, no valsts budžeta nākamgad tomēr nebūs valdības solīto 23 miljonu latu pirmsskolas pedagogu algām pašvaldībām, kas tika plānotas, lai pašvaldības varētu risināt problēmas ar nodrošinājumu ar vietām bērnudārzos. Tā vietā no 2013.gada 1.septembra par 3,8 miljoniem latu plānots nodrošināt atbalstu bērna pieskatīšanai 50 latu apmērā mēnesī tām ģimenēm, kurām nav iespējas izmantot bērnu pirmsskolas izglītības iestāžu pakalpojumus bērniem no viena līdz divu gadu vecumam. Savukārt, sākot ar nākamā gada 1.jūliju, plānots par desmit latiem mēnesī palielināt arī iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamā ienākuma atvieglojumu par apgādībā esošu personu.
Aldermane norādīja, ka izglītības sistēma Latvijā ir padarīta par izmēģinājumu poligonu. Vienas reformas tiek aizstātās ar nākamajām, neredzot nevienas reformas izvērtējuma rezultātus. Viņa uzsvēra, ka nekur pasaulē tā nenotiek. Viņa pauda sašutumu par to, ka, sākoties krīzei 2009.gadā, skolotāju atalgojums tika samazināts par 60%, tagad no 1.septembra tiks atdoti atpakaļ 10%, bet, kad varētu atdot skolotāju algām pārējos atņemtos 50%, pagaidām nav zināms.
Tikai pateicoties pašvaldību labajai gribai un spējai atrast vairāk nekā 23 miljonus latu savā budžetā netika aizslēgtas sporta, mūzikas un mākslas skolas, interešu izglītības iestādes, jo šajās iestādēs strādājošo pedagogu atalgojums samazinājās dramatiski.
Aldermane ir izbrīnīta arī par Izglītības un zinātnes ministrijas ieceri, liedzot nākt uz skolu, izolēt no sabiedrības agresīvos skolēnus. Viņa šo jautājumu pārrunājusi ar pirmsskolas izglītības iestāžu skolotājiem, kuri atzinuši, ka jau bērnudārzā ir vērojama bērnu agresija, taču bērnudārzos nav ne sociālo pedagogu, ne psihologu, kuri jau problēmas agrīnajā stadijā varētu to pamanīt un meklēt risinājumus to novēršanai. Viņa uzskata, ka vismaz uz vairākām pirmsskolas izglītības iestādēm jābūt psihologam, kurš varētu sniegt konsultācijas vecākiem, skolotājiem, lai sabiedrībā neveidotos vesela armija ar agresīviem jauniešiem.
Tāpat par absurdu viņa uzskata ideju, ka pensionētie skolotāji varētu strādāt ar agresīviem skolēniem. "Valstī ir jāmeklē alternatīvas mācīšanas iespējas nevis agresīvie skolēni jāizolē no sabiedrības," uzsvēra Aldermane.
Viņa Rīgas skolu direktoriem stāstīja, ka vairāk izglītības iestādes Rīgā nav iespējams slēgt, lai pēc gadiem neveidotos situācija, ka ir jābūvē jaunas skolu ēkas. Ar tiem skolu direktoriem, kurās nevar nokomplektēt 1. un 10.klasi, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja organizēs individuālas sarunas, lai noskaidrotu tās problēmas, kādēļ nav iespējams nokomplektēt klases un kādu pagaidu risinājumu šajā situācijā varētu rast.
Aldermane solīja, ka katras skolas gadījums tiks skatīts individuāli un tiks ļauts atvērt klases arī ar mazāku skolēnu skaitu, lai skola varētu turpināt darbu.
Šogad Rīgā reorganizēta Rīgas 62.vidusskola un Rīgas Šampētera vidusskola. Rīgas 62.vidusskolas skolēni mācīsies Rīgas 25.vidusskolā, bet skolas ēka paliks tukša. Savukārt Šampētera vidusskolas telpas tiks izmantotas mācību procesā.
Savas uzrunas beigās Aldermane atzina, ka skolotāja darbs pēdējās desmitgadēs nav bijis atbilstoši atalgots. "Ja sabiedrība necienīs un nenovērtēs skolotāja, mācītāja, mediķa un pašvaldības vadītāja darbu, tad kur ņemsim cerību nākotnei," savas uzrunas beigās retoriski vaicāja Aldermane.