Bolderājā raizes dara vandaļi

Bolderāja ir viens no Rīgas reģioniem, kas regulāri rada galvassāpes ne tikai drošībsargājošajām instancēm, bet arī tur dzīvojošajiem. Lai apspriestu šo un citus Bolderājai svarīgus jautājumus, turp kopā ar Valsts policijas un Rīgas Pašvaldības policijas pārstāvjiem devās Rīgas mēra vietnieks Andris Ameriks, domnieki Dainis Turlais un Eiženija Aldermane.

Amatpersonas apmeklēja dažādas vietas, tajā skaitā – divas vispārējās izglītības iestādes: Daugavgrīvas vidusskolu un Rīgas 19. vidusskolu, kas ir vienīgā latviešu skola šajā rajonā. Tā kā 19. vidusskolā šajā mācību gadā nav izdevies nokomplektēt 10. klasi, pedagogi raizējas, ka tai nāksies pārtapt par pamatskolu. Šobrīd tāda plāna Rīgas pašvaldībai nav, un tas tika apliecināts: te arī turpmāk būs vidusskola. Problēmas skolai rada arī ēkas stāvoklis. «Skolas ēka ir sen būvēta, tai nepieciešams pamatīgs remonts. Ja būtu iespējams, to vajadzētu uz gadu pārcelt uz citu vietu un tikmēr savest kārtībā. Tā kā tas nav iespējams, cenšamies remontēt pa daļām,» domniekiem skaidroja Rīgas domes Īpašuma deprtamenta vadītājs Oļegs Burovs. Savas raizes ir arī Daugavgrīvas vidusskolai, kur gan skolēnu skaits ir pietiekams (ap 500), taču pērn uzbūvēto stadionu un skeitparku, kas ir lielākais šāda tipa laukums Rīgā, pēdējā laikā apsēduši vandaļi, kuri lauž un bojā tā aprīkojumu. Diemžēl skolas apsargs viens nespēj tikt ar viņiem galā, un regulāri nākas aicināt palīgā policiju. Šogad tā te pabijusi 16 reižu, bet nekas neliecina, ka situācija uzlabotos. Skolas direktore uzskata, ka demolētājus var aizgainīt, nodrošinot objektam apsardzi. Tāpat būtu nepieciešams sadalīt atbildības jomas, piemēram, par skeitparku un aktivitātēm varētu rūpēties kāda no sabiedriskajām organizācijām. Arī līdzšinējais finansējums ir par mazu, lai uzturētu kārtībā tik lielu teritoriju. Domnieki atzina, ka jāizskata iespējas, kā uzlabot drošību un kā vairāk iesaitīt vietējos iedzīvotājus dažādos sporta un sabiedriskos pasākumos.

Ierodoties vienā no Rīgas pašvaldības sociālās aprūpes centriem – Stella maris –, A. Ameriks atzina, ka tajā nekad nav bijis. Kā pārliecinājās atbraukušie – ēkas ir savu laiku nokalpojušas un prasās pēc kapitālā remonta. Diemžēl savulaik jau izstrādātais privātās un publiskās partnerības projekts (PPP), kas paredzēja esošās ēkas nojaukt un to vietā uzcelt jaunu četrstāvu namu, tika apturēts, kad visiem PPP savu veto uzlika starptautiskie aizdevēji. Nu pašvaldībai ir vien divi varianti: vai nu pārcelt centru uz citām telpām, vai remontēt esošo. Stella maris direktors Aldis Virbulis gan domā, ka centrs jāatstāj Bolderājā, jo tajā pamatā mīt vietējie iedzīvotāji un tas ir ļoti labā vietā – daudz zaļumu un klusums. Turklāt, mainot centra atrašanās vietu, darbu zaudētu 54 darbinieki – pamatā Bolderājas iedzīvotāji.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais