Strēlnieku laukumā pulcējas vairāki simti cilvēku ar lāpām un svecītēm rokās

Strēlnieku laukumā pulcējas vairāki simti cilvēku ar lāpām un svecītēm rokās, lai pieminētu 1919.gada 11.novembra Rīgas atbrīvotājus no Pāvela Bermonta karaspēka.

Plkst.18.30 sākās lāpu gājiens "Gaismas ceļš" no Oskara Kalpaka pieminekļa, kas turpinājās pa Esplanādes parku, Reimersa ielu, Raiņa bulvāri un Bastejkalna parku, gar Brīvības pieminekli un pa Kaļķu ielu līdz 11.novembra krastmalai, noslēdzoties ar svecīšu nolikšanu pie Rīgas pils mūra.

Lāpu gājiena dalībnieki Strēlnieku laukumā arī bija iekūruši divus ugunskurus, skanot vīru kopas "Vilki" dziedātajām karavīru dziesmām.

Atklājot piemiņas brīdi, "Daugavas Vanagu" pārstāvis citēja Jukuma Vācieša aicinājumu zemgaliešiem doties cīņā Ziemassvētku vakarā Piņķu baznīcā. Viņš uzsvēra, ka Vācieša teiktie vārdi iedvesmoja latvju kareivjus cīņai par Latvijas neatkarību.

Viņš arī atgādināja vēsturiskos notikumus, kas risinājās 11.novembra rītā pirms 90 gadiem, kad karā nesagrauto Rīgas dievnamu torņos atskanēja zvani un rīdzinieki priecīgi izgāja ielās, lai uzgavilētu uzvarai. Arī šorīt Rīgas dievnamu zvanu torņos skanēja zvanu skaņas, lai pieminētu un godinātu Latvijai nozīmīgos notikumus pirms 90 gadiem.

Pēc svecīšu aizdegšanas pie Akmens tilta Daugavā tiks palaists uguns plosts, lai godinātu par Latvijas brīvību kritušos karavīrus.

Daudzi cilvēki dodas Rīgas pils virzienā, lai iedegtu svecītes savu senču piemiņai. Starp piemiņas brīža dalībniekiem ir ļoti daudz jauniešu un gados vecu cilvēku.

Jau ziņots, ka Lāčplēša dienas rīts sācies plkst.9 ar dievkalpojumu Doma baznīcā, pēc kura plkst.11 notika vainagu nolikšanas ceremonija pie Mūžīgās uguns Rīgas Brāļu kapos.

Dienas gaitā notika militārā parāde pie Brīvības pieminekļa, svinīgā godasardzes maiņa pie Rīgas pils un ziedu nolikšanas ceremonija pie Oskara Kalpaka pieminekļa. Jūras spēku kuģu piestātnē bija iespēja apskatīt kuģus un vērot videofilmas.

Plkst.15.30 Sudrabkalniņā, piedaloties Latvijas Aizsardzības spēku karavīriem, pašvaldības, skolu un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, profesionālajam pūtēju orķestrim "Rīga", vīru korim "Absolventi" un "Silvicola", notika piemiņas brīdis, veltīts Rīgas aizstāvjiem pret Bermonta armiju.

Kā ziņots, pirms 90 gadiem, 1919.gada 11.novembrī, Rīgas iedzīvotāji un nesen izveidotās Latvijas armijas vienības sakāva Pāvela Bermonta un vācu ģenerāļa Rīdigera fon der Golca vadīto armiju, tāpēc par godu šim notikumam Latvijā tiek svinēta Lāčplēša diena.

1919.gada 8.oktobrī krievu pulkveža Pāvela Bermonta un vācu ģenerāļa Rīdigera fon der Golca vadītā 50 000 vīru armija sāka uzbrukumu Rīgai. Latvijas valdības rīcībā tobrīd bija tikai 544 virsnieki un 10 662 karavīri. Bermontieši ātri nonāca Daugavas kreisajā krastā, Latvijas armija atkāpās uz labo krastu un pacēla Daugavas tiltus.

Bermontiešu draudi Rīgai tās iedzīvotājos radīja milzīgu patriotismu, un uz ierakumiem Daugavmalā devās gan studenti, gan skolēni. Notikumu gaitu ietekmēja arī angļu un franču karakuģu ierašanās Daugavā, tie 15.oktobrī atklāja uguni uz Bolderāju un Daugavgrīvas cietoksni. Latviešu karavīriem radās iespēja pārcelties pāri Daugavai un ieņemt Daugavgrīvu un Bolderāju. 4.novembrī Rīgas 6.kājnieku pulks ieņēma Anniņmuižu un Bolderāju, 9.novembrī tika atbrīvots Zasulauks.

1919.gada 11.novembra rītā bermontieši bija izdzīti no Pārdaugavas. Rīga bija atbrīvota. Sāka zvanīt baznīcu zvani, sajūsminātie rīdzinieki pulcējās ielās.

1919.gada 11.novembrī tika nodibināts Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi "Par Latviju", un 11.novembris tika pasludināts par Lāčplēša dienu.

Cīņās ar bermontiešiem Latvijas armija zaudēja 57 virsniekus un 686 karavīrus.

Latvijā

Oktobra sākumā kopējā nodokļu parādu summa bija sasniegusi 854 miljonus eiro. "Nodokļu parāds nav noziegums, un problēmas rodas tad, ja uzņēmums mērķtiecīgi izvairās no sarunas ar VID. Mēs nevienu negribam iedzīt maksātnespējā, mēs gribam palīdzēt nonākt atpakaļ uz strīpas," uzsvēra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Svarīgākais