Pašvaldības SIA Rīgas ūdens (RŪ) tuvāko gadu laikā plāno ievērojami uzlabot Rīgas un galvaspilsētai tuvākās apkaimes vides kvalitāti, kā arī meklē veidus, kā maksimāli efektīvi izmantot resursus un uzlabot pašlaik sniegtos pakalpojumus.
Vidi uzlabos ne tikai Rīgā
Vides aizsardzības projektus un to īstenošanas sekas ikdienā rīdzinieki neredz un nejūt tieši, tomēr pēdējo desmit līdz 15 gadu laikā, piemēram, Bolderājas pludmale ir kļuvusi atpūtniekiem tīkamāka arī tāpēc, ka RŪ novērš gan gruntsūdeņu, gan virszemes ūdeņu piesārņošanu. Arī Rīgas jūras līča tīrība ir ap to esošo valstu, tajā skaitā Latvijas, atbildība. Līdz gada beigām plānots pabeigt bioloģiskās attīrīšanas stacijas (BAS) Daugavgrīva rekonstrukciju. Tādējādi slāpekļa un fosfora izmešus Rīgas jūras līci varēs samazināt vēl vairāk un Latvija neizskatīsies sliktāk uz citu Eiropas valstu fona, jo šobrīd gada laikā ūdenī nokļūst vairākas tonnas šo vielu. RŪ uzsver, ka Rīgas apkaimē ūdens tīrība atbildīs tādai pašai ūdens kvalitātei kā Skandināvijas valstīs, kas vides sakārtošanai pievērš lielu uzmanību.
Piesārņojums, precīzāk, organiskais piesārņojums ir galvenais cēlonis, kāpēc Baltijas jūra ir kļuvusi par barības vielām pārāk piesātinātu jeb eitrofu vidi. Pietiekami liela daļa piesārņojuma ūdenī nokļūst no municipālajiem notekūdeņiem. Rezultāts ir zilaļģu ziedēšana, dažas no aļģu sugām ir toksiskas. Savukārt aļģes patērē ūdenī esošo skābekli, tāpēc zivis to nesaņem pietiekamā daudzumā. Vairāk nekā sestā daļa Baltijas jūras jau ir kļuvusi par mirušo zonu skābekļa bada dēļ.
Pēc tam, kad tiks pabeigta BAS Daugavgrīva rekonstrukcija, Rīga vairs nebūs pilsēta, kas ar saviem notekūdeņiem veicina Baltijas jūras piesārņošanu. RŪ piedalās projektā eitrofikācijas samazināšanai pilsētās un ir apņēmusies ievērot Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencijas (HELCOM) prasības, kas ir daudz stingrākas nekā Eiropas Savienības (ES) noteikumi notekūdeņu attīrīšanai. Arī šobrīd mūsu valstij kā ES dalībvalstij un RŪ kā uzņēmumam, kuram ir lielākās attīrīšanas iekārtas valstī, jāievēro ES standarti notekūdeņu attīrīšanā. Attīrīšanas process tiek kontrolēts pēc 20 ķīmiskiem parametriem, tie (ar vienu izņēmumu) atbilst ES normatīviem. BAS Daugavgrīva attīrīšanas iekārtas spēj nodrošināt attīrītajos ūdeņos pieļaujamo fosfora līmeni, taču slāpekļa norma gan tiek pārsniegta aptuveni divas reizes.
Sasniedzot HELCOM mērķa līmeni Rīgā, ikgadējie fosfora izmeši Baltijas jūrā samazināsies par apmēram 100 tonnām. Rekonstrukcija ir vērienīga, jo līdzšinējās BAS Daugavgrīva iekārtas nav projektētas tā, lai sasniegtu HELCOM rekomendāciju līmeni attīrīšanā. Jāatgādina, ka šīs stacijas būvniecības projekts ir izstrādāts 1979. gadā.
Attīrīšanas stacijas rekonstrukciju 12 miljonu eiro apmērā finansē RŪ. Darbus būvnieki veic līdztekus nepārtrauktam attīrīšanas procesam, jo šīs ir vienīgās Rīgas attīrīšanas iekārtas un notekūdeņu attīrīšanas procesu pārtraukt uz rekonstrukcijas laiku nav iespējams.
Olektes upīti atdzīvinās
Otrs vides aizsardzības projekts, ko RŪ šogad uzsāks, ir Olektes upītes attīrīšana. No 1979. gada līdz 2002. gadam nelielās upītes gultne ir padziļināta un izmantota kā nosēdbaseins dūņām no ūdens attīrīšanas stacijas (ŪAS) Daugava filtriem. Kopš 2002. gada nogulsnes no filtriem tiek izvestas, un tikai neliels to daudzums līdz pagājušajam gadam vēl nonāca upītes gultnē. Šobrīd ir pabeigta ŪAS Daugava modernizācija un Olektes upītē ne dūņas, ne dubļi, kas rodas attīrīšanas procesā, vairs netiek novadīti.
Dūņas nav nekas briesmīgs, tas ir dabisks produkts, tomēr, gadiem krājoties, padara upi nepievilcīgu un nepieejamu. Tuvākajos mēnešos RŪ plāno uzsākt upes attīrīšanas darbus, izgrābt duļķes un nostiprināt krastus. Tādējādi uzņēmums atdos parādu dabai.
Izbūvē centralizētos tīklus
Šobrīd Rīgā ir vietas, kurās iedzīvotāji uzturā lieto nekvalitatīvu ūdeni no akas – tas visbiežāk ir piesārņots no netālu esošās sausās tualetes. No lokālajām ietaisēm piesārņotie gruntsūdeņi nonāk Rīgas un galvaspilsētai tuvākajos ūdeņos. Tāpēc RŪ turpina paplašināt centralizēto kanalizācijas un ūdensvada tīklu. Jau ir uzsākti darbi Mārupē – Rīgas pilsētas daļā un tuvākajos gados – arī Bolderājā un Katlakalnā. Plānots, ka kopumā tiks uzbūvēti 26 kilometri jaunu ūdensvada tīklu un 36,8 kilometri kanalizācijas tīklu. Minētajās Rīgas teritorijās tiks uzbūvētas arī astoņas jaunas un pilnībā automatizētas kanalizācijas sūkņu stacijas un citas iekārtas, kā arī ūdensvada pievadi un kanalizācijas izvadi no ielas vadiem līdz katra gruntsgabala robežai vai ielas sarkanajai līnijai. Tas ievērojami atvieglos īpašniekiem viņiem piederošo vai apsaimniekojamo zemes gabalu pievienošanu pilsētas centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai.
Tiek lēsts, ka gandrīz 1300 mājsaimniecībām kļūs pieejami centralizētās ūdensapgādes pakalpojumi un 1800 mājsaimniecībām – centralizētās kanalizācijas sistēmas pakalpojumi. Uzņēmumā gan atzīst, ka šis ir sāpīgs jautājums – pieslēgšanās centralizētajam ūdensvadam un kanalizācijas tīklam notiek gausi. Cilvēki skaita un rēķina, jo izmaksas nav mazas, tomēr ir arī tālākas nākotnes ieguvums – vides un cilvēku dzīves kvalitāte. Kad pirms pieciem gadiem ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināja Mežaparkā, tad pēc tam konstatēja, ka Ķīšezera ūdens kvalitāte ir uzlabojusies.
Mazāk dzelzs
Projekta Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, IV kārta ietvaros ir paredzēts tuvākajos gados uzbūvēt un aprīkot jaunu dzeramā ūdens sagatavošanas staciju Baltezerā. Tad dzeramajā ūdenī, ko saņem Daugavas labā krasta iedzīvotāji, dzelzs un mangāna saturs būs mazāks. Veselībai ūdens ar augstu dzelzs saturu nekaitē, tā galvenokārt ir estētiska problēma, kas kaitē sadzīves tehnikai. RŪ sola, ka piecu gadu laikā arī šis jautājums būs atrisināts.
Tādējādi uzņēmums būs izpildījis gan Eiropas Padomes direktīvā noteiktās prasības dzeramā ūdens kvalitātei, gan Ministru kabineta noteikumus par dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām. Šobrīd pazemes ūdensgūtvē Baltezers – Zaķumuiža iegūstamā ūdens kvalitāte neatbilst iepriekš minētajām prasībām, jo periodiski tiek nedaudz pārsniegta dzelzs un mangāna koncentrācija. Tā ir pieļaujama, tomēr nākotnē novēršama atkāpe no ES prasībām.
Ūdens fasēšana – viens no darbības virzieniem
RŪ ir nodibinājis meitas kompāniju Aqua Riga, kas nodarbosies ar dzeramā ūdens fasēšanu. Tā ir ekonomiska nepieciešamība, uzsver uzņēmumā. Būvējot Rīgas ūdensapgādes tīklu, tā jauda bija paredzēta vienam miljonam pilsētas iedzīvotāju. Ekonomiskās situācijas dēļ rīdzinieku un pilsētā strādājošo skaits tagad nav tik liels, bet tīklu pārbūve, pielāgojot esošajam iedzīvotāju skaitam, nebūtu efektīva. Tāpēc dzeramā ūdens fasēšana ir lietderīga un ekonomiska esošo resursu izmantošana. Iegūtos līdzekļus paredzēts izmantot lielāka apjoma remontiem, centralizēto tīklu paplašināšanai, cauruļvadu rekonstrukcijai un jaunu tehnoloģiju ieviešanai, kas ir ļoti dārgs process, tāpēc to iespējams paveikt pakāpeniski.
Tikai viens piemērs, kas notiek, ja pašvaldība izlemj miljardus vērtu projektu īstenot triecientempā: ASV Alabamas štata Džefersona apgabals bankrotēja, kad nespēja tikt galā ar dārgajām kanalizācijas pārbūves projekta izmaksām. Šajā apgabalā dzīvo vairāk nekā 600 000 iedzīvotāju, apmēram tikpat, cik Rīgā.