Šodien, Lāčplēša dienā, godinot latviešu karavīrus un svinot Latvijas armijas dibināšanas 90.gadadienu, pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa notika kritušo karavīru piemiņas godināšanas pasākums, turpinot aizpērn sākto tradīciju bruņotajos spēkos - mūsdienās kritušo karavīru godināšanu.
Kā savā uzrunā norādīja aizsardzības ministrs Imants Lieģis, "šajā dienā mēs vēlamies godināt visus mūsu karavīrus, īpaši esam kopā ar tiem, kuri patlaban dienē Afganistānā". "Viņi dienē kara apstākļos, un tāpat kā 1919.gadā viņi aizstāv Latvijas brīvību un neatkarību," sacīja ministrs.
Lieģis uzsvēra, ka "mēs varam lepoties ar šiem mūsu karavīriem tāpat kā ar tiem kareivjiem, kuri karoja tālajā 1919.gadā un uzvarēja cīņu pār Bermonta karaspēku". Ministrs pieminēja tos trīs Latvijas karavīrus, kuri šogad gājuši bojā cīņās Afganistānā. "Es patiesā cieņā noliecu savu galvu viņu un visu Latvijas karavīru priekšā, kuri ir ziedojuši savu dzīvību, aizstāvot Latvijas neatkarību. Lai Dievs svētī karavīrus, lai Dievs svētī Latviju," sacīja ministrs.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Juris Maklakovs, uzrunājot piemiņas pasākuma dalībniekus, pieminēja vēsturiskos notikumus 1919.gadā, uzsverot, ka "visi vēsturiskie piemēri rāda, ka katrā atsevišķā notikumā ir cilvēki, kuri uzņemas atbildību par šo konkrēto notikumu". "Paldies visiem virsniekiem, kuri ir spējīgi uzņemties atbildību, kuri gan šeit Latvijā, gan dienestā starptautiskajās operācijās var vadīt karavīrus un pieņemt lēmumus. Lai visiem mums spēks un izturība un karavīriem panākumi," sacīja bruņoto spēku komandieris.
Amatpersonas O.Kalpaka pieminekļa pakājē nolika ziedus, bet NBS kapelāns noturēja īsu aizlūgumu par kritušajiem karavīriem un viņu tuviniekiem, lai viņi spētu pārvarēt dziļās sāpes. Ceremonijā piedalījās arī ārvalstu militārie atašeji, visu NBS spēku vadība, un notiekošo pa gabaliņu vēroja arī neliels skaits vienkāršu garāmgājēju.
Kā novēroja aģentūra LETA, ap pieminekli bija izveidota "dzīvā" Militārās policijas darbinieku ķēde. Pat žurnālistiem, lai tiktu tuvāk piemineklim, kur amatpersonas teica uzrunas, tika rūpīgi pārbaudītas preses kartes un vaicāts, vai apmeklējums saskaņots ar organizatoriem. Tāpat aģentūra LETA novēroja, ka daudzi cilvēki, kuri vēlējās piedalīties šajā piemiņas pasākumā, netika ielaisti policijas nožogotajā teritorijā. Savukārt portāls "Kasjauns" novērojis, ka pirms Valsts prezidenta Valda Zatlera ierašanās pie Brīvības pieminekļa, ūdenslīdējs pārbaudījis Rīgas kanālu.
NBS pārstāvis Normunds Stafeckis aģentūrai LETA noraidīja mediju vērojumus, ka šogad Lāčplēša dienai veltītajos piemiņas pasākumos būtu paaugstināti drošības pasākumi. Tā esot ierasta lieta ik gadu, kad drošībnieki pārbauda tās vietas, kurās ierodas augstas amatpersonas un daudz ļaužu. Arī pērn kanālu esot pārbaudījis ūdenslīdējs, tāpat attiecīgās teritorijas pārbauda suņi. Stafeckis uzsvēra, ka šogad tieši mediju pārstāvjiem esot bijušas lielākas "atlaides" nekā citus gadus.
Šorīt jau Rīgas garnizona vienību karavīri un zemessargi aizlūdza par kritušajiem latviešu karavīriem ekumēniskā dievkalpojumā Doma baznīcā, bet pēc tam viņi nolika ziedus Rīgas Brāļu kapos.
Brīvības pieminekļa laukumā notika arī Rīgas garnizona vienību militārā parāde, kurā piedalījās aptuveni 230 karavīri, zemessargi un robežsargi.
Pirms parādes pie Brīvības pieminekļa notika Lāčplēša dienai veltīta svinīgā godasardzes maiņa, savukārt nedaudz vēlāk godasardzes tika nomainīta arī pie Rīgas pils, kas ir valsts bruņoto spēku augstākā vadoņa - Valsts prezidenta - rezidence.
Atceres pasākums šodien notika arī Sudrabkalniņā, kur ziedus nolika pie 1919.gadā kritušo Rīgas aizstāvju pieminekļa.
Savukārt 11.novembra krastmalā no plkst.19 līdz plkst.21 tiks izvietota informatīvi izglītojoša telts, kas veltīta Lāčplēša dienai un Latvijas armijas 90.gadadienai. Teltī demonstrēs fotoattēlus par Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu tematiku, kā arī Latvijas armiju laikā no 1920.līdz 1940.gadam un mūsdienu bruņotajiem spēkiem. Teltī būs pieejama arī faktu lapa "11.novembris - Lāčplēša diena", īpašas armijas 90.gadadienas pastkartes un uzlīmes. Latvijas armijas formas tērpus un strēlnieku ieročus apmeklētājiem demonstrēs jaunsargi.
Bruņotie spēki aicina Latvijas iedzīvotājus Lāčplēša dienā nolikt svecītes pie brīvības cīņām veltītajiem pieminekļiem un piemiņas plāksnēm, ar kuru atrašanās vietu ikviens var iepazīties Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Latvijas Kara muzeja izveidotajā Brīvības cīņu piemiņas vietu interaktīvajā kartē. Tā pieejama gan Aizsardzības ministrijas, gan NBS interneta vietnē.
Latvijas armija izveidota 1919.gada 10.jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi un par tās komandieri ieceļot ģenerāli Dāvi Sīmansonu.
Svinot Latvijas armijas izveidošanas 90.gadadienu, visos Latvijas novados notiek dažādi pasākumi - militārās parādes, NBS orķestru koncerti, piemiņas ceremonijas, karavīru, zemessargu un jaunsargu sporta sacensības, pārgājieni un talkas, kā arī politikas un vēstures ekspertu diskusijas un konferences.