Šā gada sešos mēnešos Rīgas domes Satiksmes departaments atteicies ar pirmo reizi pieņemt ielu remontdarbus 16 objektos, jo darbi nebija veikti atbilstošā kvalitātē, aģentūrai LETA pastāstīja departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.
Departamenta speciālisti nekvalitatīvi veiktus darbus nepieņem, un šādos gadījumos atbildīgie būvdarbu veicēji brāķus labo par saviem līdzekļiem. Biežākie trūkumi bijuši saistīti ar to, ka ceļa segums ir uzklāts par plānu, nepilnīgi un tamlīdzīgi.
Gadījumi, kad ceļu remontētājiem darbu uzdots pārstrādāt, lielākoties saistīti ar situācijām, kad bedrē asfalts uzlikts ar kaudzi vai izveidotas nelīdzenas šuves. Ahuna-Ozola pastāstīja, ka trīs no gadījumiem, kad būvniekiem uzdots pielabot paveikto, bijuši uz Imantas veloceliņa, kur departamenta speciālisti trīs vietās likuši nolīdzināt pārāk augstas apmales. Savukārt Daugavgrīvas ielā būvniekiem darbu nācies pārstrādāt pat divas reizes, jo, uzklājot jaunu ceļa marķējumu, palicis redzams arī vecais. Tomēr būtiskas nelabojamas kļūdas, kuru dēļ nav iespējams pieņemt ekspluatācijā dārgi būvētus, lielus objektus, speciālistiem nav nācies fiksēt.
Ahuna-Ozola atgādināja, ka, lai efektīvāk risinātu bedru problēmas pilsētā, šogad jau otro gadu Rīgas domes Satiksmes departaments rīkoja pavasara akciju "Iedzīvotāj, informē par bedrēm Rīgas ielās!", kas ilga no februāra līdz aprīļa beigām. Iedzīvotāji informēja kopumā par 452 bedrēm, visbiežāk sūdzības tika saņemtas par bedrēm iekškvartālos, taču tiek ziņots arī par bedrēm uz maģistrālajām ielām un satiksmes pārvadiem, piemēram, par Kārļa Ulmaņa gatves pārvadu pār dzelzceļu, Salu tiltu, Biķernieku ielas posmiem, Aleksandra Čaka ielu, Juglas ielas posmiem.
Departamenta pārstāve gan uzsvēra, ka cilvēki par kvalitāti nesūdzas tik bieži kā par situācijām, kad, piemēram, bedre aizbērta, bet vēlāk izsista ārā. "Tas notiek tādā gadījumā, ja remontdarbi veikti ziemas laikā un bedre pildīta ar auksto asfaltu. Savukārt, iestājoties siltam laikam, šo bedri labo no jauna," skaidroja departamenta pārstāve.
Ahuna-Ozola norādīja, ka daļa sūdzību par remonta kvalitāti saņemtas arī darbu gaitā - piemēram, kad ceļam uzlieta tikai viena asfalta kārta, acīgākie rīdzinieki jau paspējuši pasūdzēties par pārāk augstām ietvju apmalēm, taču vēlāk, pēc asfalta otrās kārtas uzliešanas, to augstums atbilst standartiem.
Cilvēku sūdzas arī par daudzām citām tēmām, piemēram, par to, ka naktī transportlīdzekļi rada troksni, par to, ka par maz veloceliņu, netīk, ka pieturvietas uzstādītas pie ēkas ieejas durvīm, par grantētām, nevis asfaltētām ielām, ka gājēju pāreja atrodas pārāk tālu no mājām, kā arī citām sadzīviskām lietām, skaidroja Ahuna-Ozola. Satiksmes departamentā ik dienu tiekot saņemtas sūdzības arī par satiksmes organizācijas risinājumiem nozagtiem aku vākiem, bet daudz mazāk par ceļa remontu kvalitāti.
Neskatoties uz to, ka akcija ir noslēgusies, Satiksmes departaments aicina iedzīvotājus turpināt informēt pa bezmaksas tālruni 80003600 par vietām, kur radušās bedres, norādot konkrētu vietu un adresi.
Jau šobrīd Satiksmes departaments esot novērsis tās ceļu nepilnības, kas bija departamenta kompetencē, - kopumā ap 80% no saņemtajām sūdzībām. Atlikušās sūdzības par bedrēm iekškvartālos tiek apkopotas un nosūtītas attiecīgās teritorijas izpilddirekcijām.
Bedru remonts šogad, tāpat kā pērn, ierobežotā finansējuma dēļ prioritāri tika nodrošināts pilsētas maģistrālajās ielās un uz tiltiem. Savukārt rajona nozīmes ielās tika veikts lielāko bedru remonts, lai novērstu avārijas situācijas.
LETA jau ziņoja, ka rīdzinieki sākuši arvien biežāk fiksēt nejēdzības remontdarbu laikā un paust kritiku par ielu remontu kvalitāti Rīgā, tāpēc Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) trešdien sanāksmē mudināja ceļu būvniekus darāmo padarīt kvalitatīvi jau pirmajā reizē, lai vēlāk darbi nebūtu jāveic atkārtoti. Rīgas dome plāno pastiprināti uzraudzīt darbu kvalitāti un aicina arī rīdziniekus turēt acis vaļā.