Notiks jaunās šķēpmešanai veltītās pastmarkas un aploksnes pirmās dienas zīmogošana

Latvijas Pasts sācis jaunas sporta tēmai veltītas pastmarku sērijas izdošanu, kas ir īpaši aktuāla, tuvojoties XXX vasaras olimpiskajām spēlēm Londonā.

Sērija  aizsākta ar pastmarku "Šķēpmešana", tajā attēlota sieviete, kura atvēzējusies šķēpa mešanai. Kopā ar pastmarku izdota arī pirmās dienas aploksne ar olimpisko spēļu krāsām un speciālais zīmogs, uz kura redzama šķēpmetēja, sacīja Plone.

Pastmarkas pirmās dienas zīmogošana paredzēta šodien no plkst.8 līdz 15 pasta centrā "Sakta", Rīgā, Brīvības bulvārī 32.

Pastmarkas dizaina autors ir mākslinieks Ludis Danilāns, un tās tirāža sasniedz 30 000 eksemplāru. Jaunās pastmarkas nominālvērtība ir 60 santīmi, kas paredzēta vienkāršas vēstules nosūtīšanai uz jebkuru pasaules valsti ārpus Eiropas Savienības.

Pastmarkas izdošana arī netieši atzīmē šķēpmešanas vēsturi Latvijā un latviešu šķēpmetēju panākumus Olimpiskajās spēlēs, skaidroja Plone, norādot, ka pirmās šķēpa mešanas sacīkstes Rīgā notika 1905.gadā vācu sporta biedrības "Kaiserwald" (Ķeizarmežs) laukumā.

Pirmā olimpiskā čempione Latvijas sporta vēsturē un zelta medaļas ieguvēja bija šķēpmetēja Inese Jaunzeme, kura 1956.gada vasaras olimpiskajās spēlēs Melburnā aizmeta šķēpu 53,86 metru tālumā. 1960.gada olimpiskajās spēlēs Romā zelta medaļu šķēpmešanā ieguva cita latviešu sportiste Elvīra Ozoliņa. Savukārt pirmais latvietis, kurš šķēpa mešanā sasniedza 80 un 90 metru robežu, bija Jānis Lūsis. Viņš ir vienīgais Latvijas vieglatlēts, kurš piedalījies četrās olimpiskajās spēlēs un 1968.gadā Mehiko ieguva zelta medaļa ar jaunu olimpisko rekordu - 90,1 metram.

Jaunāko laiku vēsturē sudraba olimpisko medaļu šķēpa mešanā 2004.gada vasaras olimpiskajās spēlēs Atēnās izcīnīja latviešu šķēpmetējs Vadims Vasiļevskis, kurš piedalīsies arī olimpiskajās spēlēs Londonā kopā ar citiem latviešu šķēpmetējiem - Aināru Kovalu, Zigismundu Sirmo, Madaru Palameiku, Sintu Ozoliņu-Kovalu un Līnu Mūzi.