Policija Rīgas parkos netramda puskailos atpūtniekus

© F64 Photo Agency

Pirms diviem gadiem pieņemtie Rīgas sabiedriskās kārtības noteikumi, kas attiecas uz sēdēšanu pilsētas centra zālienos, noteic, ka nedrīkst gulšņāt kanālmalas nogāzēs. Visur citur sēdēt ir atļauts, bet par aizliegumu, ja nepieciešams, informēs ar aizlieguma zīmēm.

Reizēm gan atpūtnieki mēdz iekārtoties arī kanālmalas nogāzēs, jo pamanāmu aizlieguma zīmju tur nav. Agrāk par aizliegumu pat uzkāpt zālienam brīdināja metāla plāksnīte ar pārsvītrotu pēdu.

Pašvaldības policisti, ieraugot atpūtniekus sēžam neatļautā vietā, tikai brīdina, un parasti ar to arī pietiek. Cilvēki dodas atpūsties citur. Kopš stājās spēkā izmaiņas pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumos, policisti nav sastādījuši protokolus un iekasējuši soda naudu par zvilnēšanu neatļautā vietā. Sods gan varētu būt arī itin bargs, jo sabiedriskās kārtības noteikumi paredz, ka par šo pārkāpumu ir atļauts iekasēt soda naudu līdz 100 latiem.

Pašlaik Rīgas centra parki saulainās dienās atgādina pludmali, jo daudzi tur izklāj segas un dvieļus un sauļojas, arī puskaili. Piemēram, Vērmanītī pēcpusdienās regulāri var redzēt piknikotāju pulciņus. Sabiedriskās kārtības noteikumos nekas nav teikts par dreskodu publiskās vietās, nav arī redzēts, ka policisti tramdītu dārzos un parkos gulošus pusapģērbtus sauļotājus.

Iepriekš noteikumi paredzēja aizliegumu atrasties zālienā Esplanādē, kanālmalas apstādījumos, Rīgas pils skvērā, Kronvalda parkā un Vērmanes dārzā.

Zālienā visu laiku sēdēt bija atļauts (un aizvien vēl ir) Ziedoņdārzā, Viesturdārzā un parkos, kas atrodas ārpus Rīgas centra.

Latvijā

Latvijas degvielas mazumtirdzniecībā konkurence ir piesātināta - degvielas uzpildes staciju skaits pret automašīnu skaitu ir viens no augstākajiem Eiropā, intervijā aģentūrai LETA atzina degvielas tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība. Viņš norāda, ka degvielas tirgotāju nozare ir kapitāla ieguldījuma ziņā ļoti intensīva, bet pēdējo gadu tendence ir tāda, ka ne visi mazie spēlētāji spēj turpināt kapitālieguldījumus un uzturēt kvalitāti, tāpēc mazo spēlētāju tirgus daļa samazinās. Pēc viņa teiktā, Latvijas degvielas tirgū šobrīd situācija ir stagnējoša un kopējās degvielas patēriņš Latvijā joprojām nav sasniedzis līmeni, kāds bija pirms pandēmijas.

Svarīgākais