Stradiņu slimnīcas un Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas vadība nesola palielināt algas

Stradiņu slimnīcas un Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas vadība neizslēdz iespēju nākotnē palielināt mediķu algas, tomēr pašlaik ar algu celšanu nesteigsies, jo centīsies sakārtot un uzlabot esošo situāciju slimnīcās, aģentūrai.

Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas vadība uzskata, ka pašlaik nav pamata runāt par medicīnas darbinieku algu palielināšanu. "Ņemot vērā, ka šobrīd nepietiekamā finansējuma dēļ slimnīca nespēj sniegt vairumā visus tos plānveida medicīniskos pakalpojumus, kuri ir iekļauti valsts apmaksājamo pakalpojumu grozā, tādējādi sniedzot tos tikai tajā gadījumā, kad pacients ārstēšanas izmaksas pilnā apjomā sedz pats par saviem līdzekļiem, slimnīcas vadība piekrīt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Viestura Bokas viedoklim," sacīja Vaivode.

Vaivode pastāstīja, ka prioritāri šobrīd ir jādomā par esošās situācijas sakārtošanu, kas spētu nodrošināt, ka slimnīcas mazākā laika periodā varētu sniegt pacientiem visus tos plānveida medicīniskos pakalpojumus, kuri iekļauti valsts apmaksājamo pakalpojumu sarakstā, un tikai pēc tam domāt par sistēmas tālāku pilnveidošanu.

"Uzskatām, ka situācija medicīnas aprūpes finansēšanā ir diezgan dramatiska un valstij beidzot pacientiem ir jāpasaka skaidri, kurus pakalpojumus tā spēj apmaksāt un kuri ir pieejami tikai par pacientu līdzekļiem," atzina Vaivode.

Valtere norādīja, ka prioritāri veicamais Stradiņu slimnīcas valdes uzdevums ir sabalansēt finanses tuvāko divu gadu laikā, panākot bezdeficīta budžetu.

Viņa uzsvēra, - pirms palielināt medicīnas darbiniekiem algas, ir jāpārskata un jāsakārto pati slimnīcas atalgojuma sistēma, un lai to panāktu šobrīd jau ir uzsākts atalgojuma sistēmas audits. Līdz šā gada beigām slimnīcas valde plāno izveidot un ieviest pārskatāmu un motivējošu atalgojuma sistēmu, novēršot situāciju, kad viena līmeņa speciālisti saņem atšķirīgu atalgojumu.

Stradiņu slimnīca ir uzsākusi arī administratīvo un saimniecisko dienestu funkciju auditu, lai samazinātu administratīvos izdevumus. Kā pastāstīja Valtere, slimnīca vēlas mainīt domāšanas veidu, ka svarīgākais ir attīstīt ārstniecību, bet administratīvajiem dienestiem ir jāpilda atbalsta funkcija, lai medicīnas personāls var veikt galveno darbu - sniegt palīdzību pacientiem. Viņa akcentēja, ka slimnīca vēlas mainīt šo uzskatu, uzsverot, ka administrācijai jākalpo ārstniecībai, nevis otrādi.

Kā ziņots, iepriekš intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" Boka sacīja, ka pašlaik nav pamata runāt par medicīnas darbinieku algu palielināšanu, jo to neļauj ekonomiskā situācija.

Intervijā viņš sacīja, ka situācija veselības nozarē ir izveidojusies tāda kā pašlaik, jo nozarei ilgstoši atvēlēts nepietiekams finansējums. "Es ļoti gribētu aicināt atturēties no paziņojumiem par algu celšanu laikā, kad tas nav ekonomiski pamatoti. Veselības aprūpes sistēmai naudas trūkst. To nevar sasaistīt kopā ar aicinājumu celt algas. Citādi tiek realizēts tas pats trekno gadu gāzi grīdā princips, par kuru visi zināja, ka tas ir nepareizi," sacījis Boka.

"No gada sākumā piedzīvotā finansējuma samazinājuma 4,5 miljonu latu apmērā uz slimnīcu tagad atnāks atpakaļ 1,9 miljoni. Mums vienalga paliks budžeta samazinājums par 2,6 miljoniem latu. Tāpēc runāt par algu palielinājumu lielajās slimnīcās nav nekāda pamata, jo izmaksu struktūra slimnīcā jau nav mainījusies. Piešķirot papildu līdzekļus, var samazināt tikai zaudējumus, lielajās slimnīcās tas pat īpaši nepalīdz sabalansēt budžetu," uzsvēra RAKUS vadītājs.

Latvijā

Gan pasaulē, gan Latvijā katru gadu palielinās bērnu skaits, kuriem nepieciešama pediatriskā paliatīvā aprūpe, aģentūru LETA informēja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Paliatīvās aprūpes dienesta vadītāja vietniece aprūpes jautājumos Sofja Tomase.

Svarīgākais