Otrdien pārtrauks karstā ūdens piegādi Daugavas labajā krastā

© f64

Lai kvalitatīvi sagatavotos nākamajai apkures sezonai un savlaicīgi atklātu iespējamās bojājumu vietas siltumtīklos, a/s „Rīgas siltums” otrdien, 3. jūlijā, veiks Daugavas labā krasta siltumtīklu hidraulisko pārbaudi.

Pārbaudes laikā no plkst. 7.00 līdz hidrauliskās pārbaudes beigām plkst. 24.00 visiem siltumenerģijas patērētājiem jābūt droši atslēgtiem no siltumtīkliem, tādējādi iedzīvotājiem, kas dzīvo Vecrīgā, Rīgas centrā, Ķengaragā, Dārzciemā, Dreiliņos, Pļavniekos, Purvciemā, Mežciemā, Teikā, Juglā, Čiekurkalnā, Sarkandaugavā un Mežaparkā, nebūs pieejams karstais ūdens.

Lai siltumtīklos radušos bojājumu gadījumā apkārtējā vidē neizplūstu karsts siltumnesējs (ūdens), pirms hidrauliskās pārbaudes to atdzesē līdz + 45 grādiem, tāpēc daļai namu karstā ūdens temperatūra pakāpeniski pazemināsies pirmdienas vakarā.

Lielākā daļa namu karsto ūdeni saņems trešdienas rītā, bet, ja atsevišķi siltumtīklu posmi pārbaudi neizturēs, iespējami karstā ūdens piegādes pārtraukumi līdz bojājumu novēršanai. Par plānoto siltumenerģijas padeves pārtraukšanu savlaicīgi likumā noteiktā kārtībā ir informēti namu īpašnieki un apsaimniekotāji.

Hidrauliskās pārbaudes ir visefektīvākā metode, lai pārliecinātos par siltumtīklu drošību, tādējādi, samazinot apkures sezonā iespējamo siltumtīklu defektu skaitu. To laikā katru siltumtīklu posmu izmēģina ar paaugstinātu spiedienu. Hidraulisko pārbaužu laikā tiek kontrolēts cauruļvadu, armatūras, savienojuma atloku un kompensatoru blīvums. Pārbaudes laikā siltumtīkli ir paaugstinātas bīstamības objekti - siltumnesēja spiediens tajos sasniedz 16 bar.

Akciju sabiedrība „Rīgas siltums” lūdz iedzīvotājus nekavējoties ziņot par hidrauliskās pārbaudes laikā novērotajām ūdens noplūdēm siltumtīklos pa bezmaksas diennakts Klientu palīdzības dienesta tālruni 80000090.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais