Suns bez pavadas Rīgā staigāt nedrīkst

Pat desmit suņu sakosti cilvēki vienā dienā – arī tāda ir bijusi mediķu bilance šajā vasarā. Informācija par to, ka dzīvnieki saplosījuši aitas Dunalkas pagastā, Tukumā uzklupuši mazai meitenītei, bet Ozolniekos piecu suņu bars sakodis piecus gadus vecu bērnu, ir tikai niecīga daļa no šogad zināmajiem suņu uzbrukumiem.

Zoopsiholoģe Inga Cerbule strikti pasaka – par bērnu atbild vecāki, par dzīvnieku – tā turētājs. Tā arī ir visa atbildības dalīšana, ja radies konflikts vai nodarīti miesas bojājumi.

Tikai ar pavadu

Turklāt gan saskaņā ar Ministru kabineta, gan Rīgas domes saistošajiem noteikumiem suns brīvi var spriņģot nožogotā teritorijā – vai tas būtu privātmājas pagalms vai uzņēmuma teritorija. Publiskā vietā dzīvnieks bez pavadas staigāt nedrīkst. Rīgas domes sabiedriskās kārtības noteikumos melns uz balta rakstīts, ka laikā no pulksten 7 līdz 23 vest pastaigā suni bez pavadas Rīgas pilsētas apstādījumos, izņemot speciāli šim nolūkam ierīkotas un norobežotas teritorijas, ir aizliegts. Aizliegts arī vest suni pastaigā bērniem paredzētās rotaļu un izklaides vietās un sporta laukumos.

Tomēr pašā galvaspilsētas centrā, Vērmanes dārzā, rītos vērojama īsta suņu parāde un nebūt ne visi dzīvnieki tiek turēti pavadā. Taču Rīgas pašvaldības policijas pārstāve Inese Tīmane Neatkarīgajai atbild, ka skatīties, vai suņi parkos tiek vesti pavadā vai bez tās, «nav pašvaldības policijas kompetences uzdevums». Policisti izbraucot tad, ja ir izsaukums. I. Cerbule stāsta, ka Somijā parkos ir norobežoti spēļu laukumi bērniem, kur suņi nedrīkst ieiet. Parka otrā pusē iekārtoti laukumi suņu pastaigām.

Tiem, kuri pārmet, ka Rīgā nav iekārtoti daudzi suņu pastaigu laukumi, zoopsiholoģe atbild: «Ir bezatbildīgi paņemt suni un tad brēkt, ka nav laukumu.» Pirms iegādāties dzīvnieku, viņa iesaka izvērtēt, kāds dzīvnieks būtu piemērotākais gan pēc rakstura īpašībām, gan turēšanas apstākļiem. Ja zināms, ka tuvumā nav suņa staidzināšanai piemērotas vietas, tad kālab ņemt milzeni, kuru istabā nenoturēt?

Suņu īpašniekus soda

Rīgas pašvaldības policijā 2011. gadā saņemti 194 iedzīvotāju iesniegumi par suņu īpašniekiem, kuri neievēro labturības prasības. Papildus saņemta informācija (galvenokārt telefoniski) par 516 gadījumiem, kad suņi vesti bez pavadas, saimnieki nav savākuši dzīvnieku ekskrementus, arī par suņu riešanu un gaudošanu, kas traucē citu cilvēku mieru, un citiem notikumiem, kad suņa īpašnieks nepilda savus pienākumus un nenodrošina dzīvnieka turēšanu tā, lai tas netraucē apkārtējos.

I. Tīmane informē, ka par labturības prasību neievērošanu pašvaldības policisti pērn sastādījuši 166 administratīvā pārkāpuma protokolus, tajā skaitā 16 protokolus par atkārtotu pārkāpumu gada laikā vai pārkāpumiem, ja to dēļ kādai personai nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums.

Ja uzbrūk suns

I. Cerbule atzīst, ka tieši jūnijā viņai nākoties biežāk konsultēt, kā izvairīties no suņu agresijas. Viņa saka – ja suns vai vairāki četrkājaiņi uz ielas skrien pretī un neizrāda agresiju, nevajag pievērst uzmanību un vicināties, jāizvairās no acu kontakta un mierīgi jāiet garām. Ja suns uzbrūk, vajadzētu meklēt vietu, kur paglābties, – pagalmā aiz vārtiņiem, kāpņu telpā, mašīnā. Nevajag kautrēties saukt palīgā, mudina zoopsiholoģe.

Ja suņi uzbrūk klajā laukā, prom skriet nav vērts, suni tik un tā nenoskriet. Ja dzīvnieks rejot riņķo ap noskatīto upuri, jācenšas pagriezties ar seju pret suni, tad viņš neuzdrošināsies uzbrukt. Ja agresors lec virsū, tad gan jācenšas noturēties kājās iespējami ilgāku laiku, sargāt seju, kaklu un vēderu ar dūrēm un elkoņiem, savelkoties kamoliņā.

Nereti tieši mazie kvekšķi, kurus dzīvojamo māju pagalmos pastaigāties izved bērni, ir visnegantākie un neprognozējamākie. Tāpēc I. Cerbule iesaka – ja ievērojat, ka tuvumā bieži savā vaļā skraida suņi vai arī bērns netiek galā ar dzīvnieku, to visu vajag filmēt vai fotografēt, noskaidrot suņa saimnieku un runāt ar dzīvnieka īpašnieku, jo suns nedrīkst apdraudēt citus.

«Daudzi savu dzīvnieku nepazīst. Varbūt suns jau pusgadu taisās uz kodienu un šodien ir tā īstā diena, tikai saimnieks to nesaprot. Muļķīgi ir arī teikt, ka mans suns nekož, tāpēc no viņa nevajag baidīties. Bailes no suņa nevar kontrolēt ar apziņu,» skaidro I. Cerbule.

***

UZZIŅAI

• Suņu īpašniekus var saukt pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106. pantu Dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšana.

• Fiziskajām personām var izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu no pieciem līdz 250 latiem, bet juridiskajām personām – no 10 līdz 500 latiem.

• Ja pārkāpums ir izdarīts atkārtoti gada laikā vai ja tā dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums, var uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no 10 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām – no 500 līdz 1000 latiem.

• Tiek pieļauta arī dzīvnieka konfiskācija.

• Dzīvnieka turētāju var sodīt arī par suņa ekskrementu nesavākšanu publiskā vietā.