Ubagi kļūstot arvien uzbāzīgāki

Mobilā brigāde ielu darbam ar bezpajumtniekiem katru mēnesi apseko arī ubagus Rīgas ielās, kuri gan tikai retumis ir bez noteiktas dzīvesvietas. Pusē gadījumu ielu sociālos darbiniekus tie nolamā un aizsūta «trīs mājas tālāk», Neatkarīgajai stāsta Rīgas patversmes vadītāja Dagnija Kamerovska.

Ne atbalsts, ne palīdzība pastāvīga darba atrašanai viņiem nav vajadzīga, jo darbs jau ir! Ubagošana ir cilvēka brīva izvēle, tāpēc viņam nevar aizliegt to darīt, tomēr, kā rāda ielu sociālo darbinieku pieredze, šogad palielinājies uzbāzīgo ubagu skaits, piemēram, tādu, kuri rauj aiz rokas un prasa naudu vai klauvē pie auto stikla krustojumā un prasa ziedot protēzei.

Rīgas mēra Nila Ušakova (Saskaņas centrs) paziņotais, ka Rīgas centrā tiks aizliegts ubagot, to atļaujot darīt tikai pie baznīcām, izraisījis sabiedrības viļņošanos. Viedokļi par to, vai cilvēkiem ļaut ubagot vai gluži pretēji aizliegt, ir dažādi. Rīgas dome jautājumu varētu izlemt jūlija sākumā, nosakot pašvaldības policijai tiesības neļaut ubagot Rīgas centrā, Vecrīgā un, iespējams, citās tūristu iecienītās vietās. Ubagot varēšot pie baznīcām, jo tādas ir vēsturiskās tradīcijas. Sodu gan ubagiem par naudas lūgšanu šajās aizliegtajās vietās nebūs.

Jau aizliegts uzmākties

Pašlaik Rīgā ir spēkā pašvaldības izdotie sabiedriskās kārtības noteikumi, kas liedz uzmākties ar ubagošanu, piemēram, raustot aiz rokas, traucējot iešanu vai kā citādi. Policija uzmācīgajiem ubagiem var piemērot administratīvo sodu – brīdinājumu vai naudas sodu līdz desmit latiem.

Ubagošanas problēmai ir vairākas sejas, tomēr, kā Neatkarīgo pārliecina sociālie darbinieki, lielākā daļa neubago tāpēc, ka nav ko ēst. Lielai daļai ir atkarību problēmas, tam nepieciešama nauda. Citiem nav morālu aizspriedumu, ubagojot pelnīt naudu. Liela daļa ubagotāju dienestiem ir zināmi – daudzi no viņiem saņem pašvaldības sociālo palīdzību un uz ielas nav spiesti dzīvot. Jau gada sākumā Rīgas domes deputāti izskatīja Rīgas domes Labklājības departamenta sagatavoto ziņojumu par situāciju pilsētā ar ubagošanu. Ubagu apsekošanu Rīgā veic Mobilā brigāde ielu sociālajam darbam ar bezpajumtniekiem.

Apseko ubagus

«Jā, mēs regulāri to darām jau no pagājušā gada, lai arī mūsu galvenais uzdevums ir apzināt bezpajumtniekus,» sarunā ar Neatkarīgo atzīst D. Kamerovska. Sociālie darbinieki saņēma un saņem informāciju par ubagojošiem cilvēkiem, īpaši, ja naudu lūdz sievietes un teic, ka to dara bērnu dēļ. «Principā pēc viena šāda gadījuma, kad mēs saņēmām ziņu, ka ubago sieviete, turot rokās divu mazu bērnu fotogrāfijas, sākām pastiprināti apsekot un izzināt, kas tad īsti ir ubagotāji,» saka D. Kamerovska, «šajā konkrētajā stāstā sieviete bija uzrādījusi citas personas datus, un mēs kopā ar policiju noskaidrojām, ka šāda persona patiesībā dzīvo Daugavpilī un nekad Rīgā nav ubagojusi. Bet naudas lūdzēja ir viņas māsa, kas izmanto māsas bērnu fotogrāfijas...» Ikviena saruna, kad darbinieki centušies ar šo sievieti parunāt, beidzas ar agresiju – viņai visi traucē strādāt.

D. Kamerovska atzīst, ka ielu sociālie darbinieki nevar nevienu piespiest pieteikties sociālajai palīdzībai, atbalstam, «mēs varam tikai stāstīt, motivēt, ka ir iespējas mainīt dzīvi, atrast darbu». Varbūt ubagi nav spējīgi sakārtot savu dzīvi? «Tie cilvēki, kuri šādā situācijā vēlas, saņem sociālo atbalstu, un es varu pateikt, ka tikai viens no simta varētu būt tāds, kas tiešām nevarētu atrisināt savas problēmas, ja to gribētu. Lielākoties tas ir darbs, peļņas avots tiem, kuriem nav aizspriedumu stāvēt uz ielas un lūgt naudu,» saka D. Kamerovska.

Ubago protēzei

Pēdējā ubagu apsekojumā atklāti 19 ubagotāji, pieci cilvēki ne no Rīgas. 17 no tiem atzinuši, ka ar ubagošanu nodarbojas regulāri, lai gūtu pastāvīgus ienākumus. Sociālie darbinieki secinājuši, ka uzbāzīgo ubagotāju skaits šogad palielinājies. Ko tas nozīmē? «Vienkārši uzbāžas cilvēkiem, rausta, neļauj paiet garām. Tagad Rīgā izplatīta, lūk, šāda ubagošana: kad krustojumos pie sarkanās gaismas apstājas auto, klāt pielec gados jauna sieviete ar invaliditāti un lūdz ziedot protēzei. Centrā citā vietā tā rīkojas jauns vīrietis, arī krāj protēzei. Taču citi ubagotāji jau sen ir pavēstījuši, ka viņš naudu notriec azartspēlēs,» stāsta D. Kamerovska. Šie ubagotāji jau ir iesaukti par zeltkājiem – par saubagoto naudu jau sen būtu uztaisījuši protēzi no zelta – skan skarbi, bet patiesi. «Mēs varētu palīdzēt, bet ja tur nav vajadzīga palīdzība? Aizliegt ubagot nevar. Tās ir cilvēka tiesības, vismaz Latvijā. Ja gribētu aizliegt, tad tur Saeimai jālemj, domāju, ka Rīgas dome dara pareizi, vismaz ierobežojot ubagošanu,» ir pārliecināta sociālā darbiniece. Viņa saka: mums nav pierādījumu, bet redzam, ka nereti vecus cilvēkus vai ratiņos sēdošus atved jauni, spēcīgi cilvēki, noliek pie baznīcas un pēc laika paņem; iespējams, ka tas ir organizēti. Zināms arī, ka ubagiem sadalītas zonas un vēl viņi ļoti labi pārzina, kad Rīgā ierodas visvairāk tūristu.