Nerūpējas par drošību: atļauj kāpelēt Ķīpsalas smilšu kalnā

© F64 Photo Agency

Kopš Daugavas krastā pie Vanšu tilta parādījies milzīgs smilšu uzbērums, gan bērniem, gan pieaugušajiem, gan vietējiem iedzīvotājiem, gan Rīgas viesiem parādījusies jauna atrakcija – uzkāpt kalna galā un paskatīties uz Daugavu.

Taču šī teritorija nav ne nožogota, ne apsargāta, tādējādi ikviens ekskursants sevi pakļauj dzīvībai un veselībai bīstamām situācijām, jo nav zināms, cik drošs ir šāds krāvums, kura stāvais krasts atduras ūdenī. Smilšu kalnam jāpazūd līdz 30. jūnijam.

Valsts darba inspekcijas eksperts ārējo sakaru jautājumos Aivis Vincevs laikrakstam atzina, ka inspektori šo objektu neesot apskatījuši. Tāpēc viņš pagaidām nevarot pateikt, vai tas atbilst visiem drošības nosacījumiem un vai vajadzētu satraukties par kalna virsotnē nokļuvušo cilvēku drošību. Inspektori turp došoties un tad sniegšot atzinumu. Inspekcijai nav zināms, kāds statuss ir šim objektam, lai varētu pārbaudīt, kā un vai ir nodrošinātas visas nepieciešamās prasības.

Smilšu krāvums Ķīpsalas neoficiālās pludmales vietā uzradās pērn, kad Rīgas brīvostas pārvalde padziļināja Daugavas gultni, lai tajā var ienākt liela izmēra kruīza kuģi. Tagad upe no 9,2 metriem kļuvusi desmit metru dziļa, bet upes krastā izbērti apmēram 75 000 kubikmetri smilšu. Smiltis tika pārdotas būvniecības uzņēmumam Juglas krasti par vairāk nekā 95 000 latu. Saskaņā ar līgumu firmai smilšu kalns bija jāizved naktīs līdz 30. aprīlim. Termiņu varēja pagarināt vienīgi sliktu laika apstākļu dēļ. Vakar SIA Juglas krasti Neatkarīgajai skaidroja, ka esot noslēgts papildu līgums par to, ka smiltis aizvācamas līdz 30. jūnijam. Esot radušies sarežģījumi, un «mūs piekrāpa», sacīja uzņēmumā. Smiltis vedot uz būvobjektiem.

Ekskavatori upes krastā vakar rūca, kravas mašīna stāvēja, bet vai pusotras nedēļas laikā daudzus tūkstošus kubikmetru noraks, nav zināms. Rīgas dome vicemēra Andra Amerika personā ir piedraudējusi, ka kavējuma gadījumā pašvaldība šo kalnu novāks, bet iztērēto naudu piedzīs no uzņēmēja, kurš iegādājās tiesības dabūt un arī izvest smilti. Arhitektūras platformā www.A4D.lv ir izteiktas aizdomas, kāpēc tik apjomīgus būvdarbus veic bez projekta saskaņošanas. «Nav ne būvtāfeles, ne cita veida informācijas, kas iedzīvotājus iepazīstinātu ar būvdarbu mērķi un pasūtītāju, kā tas parasti tiek prasīts. Rīgas būvvalde informē, ka šī esot tikai smilšu pagaidu novietne, (..) līdz ar to projekta saskaņošana un darbu veikšanas atļaujas izņemšana neesot nepieciešama. Šis pagaidu režīms acīm redzami ļāvis pat tik apjomīgus zemes darbus neklasificēt kā būvdarbus, līdz ar to izvairoties no projekta saskaņošanas un citām formalitātēm, kuras būtu jāveic, ja šādus darbus iecerētu kāds cits, nevis Rīgas brīvosta. Netaisnīgi, jo, piemēram, citviet Ķīpsalā par būvdarbiem tiek uzskatīta pat salīdzinoši neliela zemes virskārtas planēšana!» teikts rakstā Ķīpsalas smilšu kalns un riski.

Pēc smilšu uzbēruma aizvešanas šī vieta ir jāsakopj tādā pašā izskatā kā pirms tam.

Latvijā

Iespējamais Krievijas specdienesta darbinieks Aleksejs Stovbuns, kurš Latvijā tika pieķerts vienā no Valsts drošības dienesta izmeklēšanām, bijis aktīvi iesaistīts kontaktos ar Itālijas labējā spārna politiķiem, atsaucoties uz ukraiņu politologa veiktu pētījumu, vēsta LTV raidījums “de facto”. Par pierādījumiem kalpo gan fotogrāfijas, gan Stovbuna ziņojumi. Viens no publicētajiem dokumentiem attiecas arī uz Latviju, kur Stovbuns, kurš parakstās kā “Erudīts”, atstāsta sarunu ar informācijas avotu Latvijā vārdā “Finansists”.

Svarīgākais