Mežaparka teritorijā plāno veidot četras dažādas atpūtas zonas

Mežaparka teritorijā nākotnē varētu tikt sadalīta četrās dažādās atpūtas zonās, nosakot atsevišķu parka daļu izmantošanas prioritātes, tomēr tas nenozīmē, ka starp šīm zonām tiks noteiktas striktas robežas.

To paredz topošā Mežaparka teritorijas un tās apkalpojošas infrastruktūras attīstības programma 2012. līdz 2020.gadam, kuru par 69 660 latu pēc SIA "Rīgas meži" pasūtījuma izstrādā SIA "Grupa 93".

Mežaparks pēc platības ir līdzvērtīgs Rīgas vēsturiskajam centram - tas aizņem 423 hektārus. Mežaparks ir Dziesmu svētku mājvieta, jo tajā atrodas lielākā vasaras brīvdabas estrāde Latvijā, turpat līdzās atrodas arī Rīgas Zooloģiskākais dārzs, kas ir viens no apmeklētākajiem objektiem. Mežaparka teritorija ir iecienīta aktīvās atpūtas vieta, un kopumā šo Rīgas apkaimi gadā apmeklē ap 700 000 cilvēku.

SIA "Grupa 93" norāda, ka galvenie teritorijas trūkumi ir zema esošo objektu funkcionalitāte un nelielais funkciju klāsts, nepietiekams labiekārtojuma līmenis, pieticīgs celiņu tīkls un atklāto vietu trūkums, esošās infrastruktūras nolietojums, parka informācijas sistēmas trūkums, kā arī neefektīva teritorijas izmantošana - aktīvi tiek izmantota tikai trešā daļa no parka teritorijas.

Lai izmantotu visas Mežaparka priekšrocības, teritoriju nosacīti plānots sadalīt četrās zonās, atjaunot esošo infrastruktūru un veidot jaunu, radīt jaunas autostāvvietas tiešā parka tuvumā, kā arī padarīt to pieejamāku, izveidojot vismaz divas papildu galvenās ieejas.

Teritorijas attīstība tiek plānota, vispirms pilnvērtīgi izmantojot esošos objektus un izbūvētās vietas, taciņu un celiņu tīklu, saudzējot dabas vērtības un ņemot vērā apkārtnes kontekstu.

Parka centra zonā, kur atrodas galvenā ieeja un izvietoti galvenie apmeklētāju piesaistes objekti - zoodārzs, rotaļu pilsētiņa, Lielā estrāde, Zaļais teātris -, iecerēts radīt apstākļus daudzveidīgai atpūtai, izveidojot aktīvāko Mežaparka daļu, kurā koncentrēts vairums izklaides un kultūras aktivitāšu iespēju, vienlaikus maksimāli izmantojot esošos objektus un infrastruktūru.

Tuvāk Ķīšezeram plānots noteikt dabas aizsardzības un mierīgās atpūtas teritoriju jeb kluso zonu. Tās galvenā funkcija būs dabas aizsardzība un ekstensīva atpūta. Šo zonu iecerēts saglabāt kā dabisku nepārveidotu teritoriju, un tajā nav paredzēta jaunu objektu izveide.

Ķīšezera ūdens malā plānots izveidot labiekārtotu krastmalu, pilsētas peldvietu, piestātni ar apkalpes objektiem, kā arī 300 metru garu promenādi gar krastu, nodrošinot ērtu piekrastes pieejamību visā tā garumā, labiekārtojot un paplašinot atpūtas iespējas saistībā ar ezera izmantošanu. Šajā zonā atrodas pilsētas pludmale un kuģīšu piestātne centrālajā daļā, kā arī atsevišķas piknika vietas ziemeļu daļā.

Pārējā teritorija parka rietumu pusē tiks atvēlēta gan sportam un aktīvajai atpūtai, gan pasīvajai atpūtai, piemēram, pastaigām un sēņošanai. Šī ir parka plašākā daļa ar viszemāko infrastruktūras un labiekārtojums nodrošinājumu. Izmantojot dabiskos apstākļus, reljefu un mežu, iecerēts radīt piemērotus apstākļus visdažādākajām aktīvās atpūtas un sporta aktivitātēm. Tā būs mazpārveidota vide, dabisks mežs, "Zaļais stadions", kurā notiks pārsvarā nekomerciālas aktivitātes. Šajā zonā atrodas bijusī slidotava un Mežaparka BMX trase. Nākotnē šajā zonā paredzēts izveidot vienu trasi izjādēm un divas dabas izziņas takas.

Visā parka teritorijā tiks veidots attīstīts celiņu tīkls gājējiem, cauri visam parkam vīsies jauni velosipēdu maršruti, distanču slēpošanas trases, sava vieta paredzēta arī autovilcieniņam.

"Grupa 93" pērn jūlijā veikusi Mežaparka apmeklētāju aptauju, kurā noskaidrots, ka 88% apmeklētāju vēlētos, lai Mežaparkā tiktu izveidotas jaunas skriešanas, riteņbraukšanas, skrituļslidošanas trases un citu aktivitāšu iespējas, tikpat daudzi parka teritorijā vēlētos redzēt sporta inventāra nomas punktus.

Detālplānojuma izstrādātāji uzdevuši jautājumus par vairākām pavisam konkrētām iecerēm, piemēram, par minigolfa trases izveidi pie "OZO Golf" kluba - šo ieceri atbalstītu 42% apmeklētāju, 31% bijuši pretējās domās, bet ceturtajai daļai aptaujāto nav viedokļa par šādu ieceri. Līdzīgi dalās domas par ieceri bijušās slidotavas vietā izveidot sporta un atpūtas centru ar viesnīcu un SPA - šādu ieceri atbalstītu 41% aptaujāto, neatbalstītu - 38%, bet 21% būtu "grūti pateikt".

"Grupa 93" vadītājs Neils Balgalis šodien Pilsētas attīstības komitejas sēdē uzsvēra, ka īpaša uzmanība detālplānojuma risinājumos jāpievērš autonovietnēm, jo ap 40% Mežaparka apmeklētāju šeit ierodas ar personīgo auto. Aptuveni trešdaļa izmanto sabiedrisko transportu, piektdaļa uz parku dodas kājām un tikai 7% līdz 8% parkā ierodas ar velosipēdu vai skrituļslidām. Puse apmeklētāju Mežaparkā ierodas, lai apmeklētu zooloģisko dārzu.

Bijušās slidotavas teritorijā izveidota autostāvvieta, kas darba dienās ir pieejama bez maksas, taču nezināmu iemeslu dēļ tā lielākoties stāv tukša. Balgalis uzsvēra, ka parku nepieciešams padarīt pieejamāku, tāpēc plānojuma izstrādātāji iesaka veidot vairākas galvenās ieejas - vienu pie slidotavas, otru - no Viestura prospekta, vienlaikus nodrošinot arī atbilstošu skaitu autostāvvietu. Pie dzelzceļa stacijas "Mangaļi" nākotnē plānots izbūvēt "park&ride" daudzstāvu stāvvietu 2000 automašīnām, bet vēl 560 autostāvvietas varētu tikt izveidotas ielu sarkanajās līnijās Mežaparka teritorijas malās.

"Grupa 93" piedāvā vairākās vietās veidot zaļās autostāvvietas, kas būtu izveidotas mežā un būtu izmantojamas lielu pasākumu laikā, ļaujot mežā starp kokiem novietot ap 1500 spēkratu, tomēr šis risinājums Pilsētas attīstības departamenta speciālistos nevieš uzticību, jo saskaņā ar būvnormatīviem stāvvietās jāveido cietais segums, turklāt speciālisti bažījas par koku drošību.

Rīgas domes deputāts Raimonds Timma (GKR) šodien Pilsētas attīstības komitejas sēdē pauda kategorisku viedokli, ka Mežaparkā autotransportam nav vietas vispār un parka teritorijā satiksme vai nu jāaizliedz, vai jānosaka tai strikti ierobežojumi. Parka teritorijā atrodas SIA "Rīgas meži" administratīvā ēka, līdzās Ķīšezeram Pāvu ielā ir arī astoņi privātīpašumi, pa parka teritoriju pārvietojas arī Rīgas Pašvaldības policijas autotransports, taču Timma uzsvēra "Nav jābrauc no durvīm līdz durvīm! Kādu gabalu var noiet arī kājām."

"Grupa 93" atzinumā norādīts, ka parks ir arī ērti sasniedzams, izmantojot vilcienu satiksmi un 11.tramvaju. Papildus tam nākotnē tiks pievērsta uzmanība ūdensceļu popularizēšanai, sasaistot Ķīšezera krastmalas ar Juglas ezeru, Baltezeru, Daugavu.

Domnieks Olafs Pulks (V) rosināja sabiedriskajai apspriešanai nodot vairākus daudzveidīgus priekšlikumus, lai plašās diskusijās rastu piemērotākos variantus Mežaparka attīstībai.

Detālplānojuma pirmo redakciju "Grupa 93" jāiesniedz Pilsētas attīstības departamentā līdz 2.jūlijam. Sabiedriskā apspriešana par šo jautājumu notiks septembrī, bet plānojumu iecerēts apstiprināt Rīgas domē līdz šā gada beigām.

Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais