Dienvidu tilts sagraus Rīgas budžetu

© Reinis Hofmanis, f64

Pirms gada trīs lielāko reliģisko konfesiju mācītāji iesvētīja Rīgas triecienceltni – Dienvidu tiltu. Tā būvētāji lepojās, ka tilts uzcelts pusotru mēnesi pirms noteiktā termiņa. Nākamā gada vasarā Rīgas domei būs pašai jāsāk maksāt par tilta būvniecību – tikai 8,5 miljonus latu. 2012. gadā norēķinu summa sasniegs jau 27,5 miljonus, vēl pēc gada – gandrīz 38 miljonus latu.

Ekonomists Uldis Osis norādījis, ka Dienvidu tilts varētu būt nepanesams slogs pilsētas budžetam. Salīdzinājumam var minēt, ka, pēc pašreizējām prognozēm, nākamā gada budžets varētu būt nepilni 400 miljoni latu.

Dienvidu tilta uzdevums ir nodrošināt satiksmi starp Pārdaugavas dienvidrietumu daļu un Rīgas labā krasta rajoniem, nešķērsojot pilsētas centru un tādējādi mazinot satiksmes sastrēgumus. Tilts arī ļaus apiet pilsētas centru tranzīta satiksmei virzienā uz Jelgavu, Bausku, Ogri, Siguldu, Saulkrastiem, Vecmīlgrāvi un Carnikavu. Tas dos iespēju samazināt transporta plūsmu Krasta ielā un 11. novembra krastmalā, kā arī pār Salu tiltu, liecina informācija Rīgas domes Satiksmes departamenta mājaslapā.

Tomēr Dienvidu tilta pareģotā funkcija atslogot Salu tiltu par vismaz 22 procentiem netiek apstiprināta. "Satiksmes departamenta rīcībā nav datu par to, cik no autovadītājiem, kuri iepriekš Daugavas šķērsošanai izmantoja Salu tiltu, tagad izmanto Dienvidu tiltu. Atgādinām, ka projektētāji savulaik šīs prognozes attiecināja uz tiltu ar visiem pievedceļiem. Kā zināms, šobrīd turpinās tilta pievedceļu būvniecība," sacīja Satiksmes departamenta preses sekretāre Ieva Prauliņa. Dienvidu tilts uzņem tikai 12 procentu no Rīgas tiltu kopējās satiksmes plūsmas, liecina Satiksmes departamenta augustā veiktie mērījumi. Visvairāk noslogots augustā bijis Salu tilts, kuru šķērsojuši 34 procenti no kopējā automašīnu skaita, Vanšu tiltu – 29, Akmens tiltu – 26 procenti.

Kad tilts būs gatavs?

Pašlaik uzbūvēts 803 metrus garš un 34,28 metrus plats tilts pāri Daugavai un estakādes pāri Krasta un Maskavas ielai. Tiltam ir trīs satiksmes joslas katrā virzienā, veloceliņš un gājēju ietve katrā pusē. Nākamgad turpināsies Dienvidu tilta pievedceļu – Slāvu maģistrālā transporta mezgla – būvniecība. Paredzēts turpināt arī šogad sākto Zemgales maģistrālā transporta mezgla būvniecību atbilstoši finansējumam, kas tiks piešķirts nākamā gada pašvaldības budžetā, Neatkarīgo informēja Satiksmes departamentā. Saskaņā ar līgumu Slāvu maģistrālā transporta mezgla izbūve Daugavas labajā krastā jāpabeidz 2011. gadā. Pašreizējā Slāvu rotācijas apļa vietā Rīga iegūs trīs līmeņu brauktuvi, kas savienos Dienvidu tiltu ar Austrumu maģistrāli un uzņems galvenās tranzīta plūsmas, tādējādi atslogojot gan pilsētas centra ielas, gan Salu, Akmens un Vanšu tiltus, kā arī veidos izeju uz valsts nozīmes autoceļu Via Baltica. Tā vismaz tiek solīts.

2,8 kilometrus garā Zemgales maģistrālā transporta mezgla izbūve Pārdaugavā jāpabeidz 2012. gadā. Tas nozīmē maģistrālos pievedceļus Daugavas kreisajā krastā no Dienvidu tilta līdz Ziepniekkalna ielai, jaunu automaģistrāli ar četrām braukšanas joslām un nobrauktuves Daugavas kreisajā krastā no Dienvidu tilta līdz Ziepniekkalna ielai. Jaunās maģistrāles un Bauskas ielas šķērsojums tiks izbūvēts divos līmeņos. Divos līmeņos izbūvēs arī jaunās automaģistrāles un Ziepniekkalna ielas šķērsojumu, kuru veidos četri pārvadi un gājēju tunelis. Nākotnē šo maģistrāli paredzēts turpināt līdz pat Vienības gatvei, paplašinot divlīmeņu šķērsojumu Ziepniekkalna ielā un izbūvējot vairāku līmeņu šķērsojumu arī Vienības gatvē.

Cik tas maksās un kāpēc?

Tilta pirmā un otrā kārta kopumā maksās 570 miljonus latu, no kuriem pirmās kārtas projektēšanas un būvniecības izmaksas ir 85,5 miljoni latu ar PVN. Trešās kārtas posma no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai būvniecība izmaksās 28 miljonus latu, ieskaitot PVN. Rīgas pašvaldība būvniecībai plāno piesaistīt Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu desmit miljonu eiro (septiņu miljonu latu) apmērā. Pirmā kārta ir 803 metrus garais tilts un 2,5 kilometrus garās estakādes pāri Krasta un Maskavas ielai. Otrā kārta būs rekonstruētais Slāvu aplis. Dienvidu tilta būvniecības izmaksas kopā ir 35,4 miljonu latu ar PVN, estakāžu būvniecības – 17,5 miljoni latu ar PVN.

Tomēr, pateicoties Rīgas domes izvēlētajam tilta finansēšanas modelim, izrādās, ka pirmā kārta īstenībā izmaksājusi 258 miljonus latu. Sākotnējai cenai jeb 85,5 miljoniem latu jāpieskaita 172,5 miljoni latu, ko veido procenti (6,25 gadā) un inflācijas uzcenojums. Valsts kontroliere Inguna Sudraba pēc revīzijas publiskoja skaitļus, kas liecina, ka no 570 miljoniem latu, kas paredzēti pirmo divu tilta būvniecības kārtu finansēšanai, 264 miljoni izlietoti finansējuma iegūšanai. Rīgas domes neprasmīgas projektu vadības un neekonomiskas rīcības dēļ Dienvidu tilta būvniecības izmaksas no plānotajiem 108,84 miljoniem latu (pirmajai kārtai 64,79 miljoni latu, otrajai kārtai 44,05 miljoni latu) kopumā pieaugušas līdz 570,14 miljoniem latu. Šonedēļ Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) plānojis tikties ar Dienvidu tilta būvniekiem, lai apspriestu izmaksu samazināšanu.

Ekspluatācijā – visdārgākais?

Gan Satiksmes departamentā, gan uzņēmumā Rīgas tilti apgalvoja, ka nav iespējams pateikt, cik maksā konkrēti Dienvidu tilta ekspluatācija. "Līgumā ar tiltu uzturēšanas uzņēmumu SIA Rīgas tilti izmaksu sadalījums ir veidots pa darbu veidiem un to apjomiem visu Rīgas tiltu uzturēšanai kopumā. Departaments atsevišķi neizdala datus par visu uzturēšanas darbu veidu izmaksām katram tiltam. Jebkurā gadījumā veicamais tiltu uzturēšanas darbu apjoms katru gadu tiek aktualizēts atbilstoši pašvaldības budžetā šim mērķim piešķirtajam finansējumam," skaidroja departamentā. Rīgas tiltu vadītājs Albins Jasaitis sacīja, ka tilta konstrukciju garantijas termiņš ir trīs gadi un to laikā par remontu maksās būvnieks. Iepriekš sarunā ar Neatkarīgo viņš izteicās, ka abu Rīgas vanšu tiltu ekspluatācija ir dārgāka tieši to konstrukcijas dēļ.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais