Gaiļezera krastā cels daudzstāvu mājas

Rīgas domē šodien akceptēts detālplānojums zemes gabalam Rīgā, Līduma ielā, Gaiļezera ielā, Hipokrāta ielā un tam piegulošajai ūdens teritorijai, kas paredz Mežciemā Gaiļezera krastā celt daudzstāvu mājas.

Rīgas teritorijas plānojums 2006. līdz 2018.gadam aptuveni septiņu hektāru plašajā teritorijā pieļauj daudzveidīgu izmantošanu - tajā atrodas gan jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju teritorija, gan jauktas apbūves ar apstādījumiem teritorija, gan dzīvojamās apbūves teritorija, gan ūdens teritorija un ielu teritorija. Maksimālais pieļaujamais apbūves apjoms šajā apkaimē ir 13 līdz 17 stāvi.

SIA "Merks" izstrādātajā detālplānojumā paredzēta apbūve deviņu līdz 12 stāvu augstumā, samazinot Rīgas teritorijas plānojumā pieļauto stāvu platību no 121 000 kvadrātmetriem līdz 33 210 kvadrātmetriem. Projektā noteiktas trīs atšķirīgas apbūves veidošanas zonas ar atšķirīgu apbūves intensitāti un brīvo teritoriju. Plānots, ka šajā teritorijā iedzīvotāju skaits palielināsies par aptuveni 1125 cilvēkiem.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētplānošanas pārvaldes Detālplānošanas nodaļas vadītāja Inese Sirmā norādīja, ka tuvējā apkaimē esošās apbūves izvietojums un augstums ir līdzīgs "Merks" iecerēm - netālu atrodas desmit līdz 12 stāvu Austrumu slimnīcas ēku komplekss, daudzdzīvokļu māju apbūve pie Sergeja Eizenšteina ielas deviņu līdz 16 stāvu augstumā, kā arī savrupmāju rajons.

Gaiļezera apkaimē ir labs sabiedriskā transporta nodrošinājums un pietiekama krustojumu transporta caurlaides spēja, tāpēc jaunā apbūve satiksmes caurlaidību būtiski neietekmēšot.

Šajā apkaimē ir sarežģīti inženierģeoloģiskie apstākļi - zems, lēzens reljefs, kura teritorija nav meliorēta, bet zemes pamatni veido vājas gruntis - kūdra, dūņas, smilts, mālsmilts. Gaiļezers ir izteces ezers - ūdens pieplūde tikai no nokrišņiem un paliem. Lai nepieļautu ūdens līmeņa būtisku celšanos un ezera krastu pārpurvošanos, īpaši svarīgi nodrošināt nokrišņu un palu ūdeņu novadīšanu, tāpēc teritorijai izstrādājams vienots inženiertehniskās sagatavošanas plāns.

Pamatojot apbūves stāvu skaitu un izvietojumu, būvniekiem būs jāņem vērā apkārtējās apbūves raksturs un augstums, kā arī ezera un krasta ainava. Veicot teritorijas labiekārtošanu, būs jāsaglabā neizmainīta un neuzbērta palienes josla un jānodrošina gājējiem pārvietošanās iespējas ezera krastmalā, kā arī jāveido jauni, mitrumizturīgu kokaugu stādījumi un jāveic krasta labiekārtošanas darbi.

Gaiļezera krastmalas labiekārtojumu apstādījumu un dabas teritorijā ir paredzēts veidot, saglabājot dabisko zemsedzi, bez zemes līmeņa pacelšanas, izcērtot krūmu audzes un veicot meldru pļaušanu, atsevišķās vietās veicot mitrumizturīgu kokaugu grupu stādījumus, izveidojot atpūtas vietas un gājēju pārvietošanās celiņus ezera krastmalas joslā, iepriekš izstrādājot zemes vienības labiekārtojuma projektu.

Ezera karsta labiekārtojuma realizācija ir paredzēta trīs kārtās. Pirmajā kārtā vienlaicīgi ar pirmās mājas būvniecību būvniekam būs jāizveido publiska piekļuve ezeram.

Zemesgabala attīstīšanas ieceri iesniedzis tā īpašnieks SIA "Merks", kas detālplānojuma izstrādi sāka jau 2008.gadā. Plānojuma pirmā redakcija tika nodota sabiedriskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai 2010.gada nogalē.

Sabiedriskajā apspriešanā viedokli izteica biedrība "Vides aizsardzības klubs", kā arī 132 iedzīvotāji, no kuriem 128 dzīvo Mežciema apkaimē. Rīdzinieki iebilduši pret teritorijas zonējuma maiņu un norādījuši, ka projektā nav ievērots aizsargjoslas likums, projekts nav izstrādāts pietiekami detalizēti un tam trūkst ekonomiskā pamatojuma.

Mežciema iedzīvotāji pauduši vēlmi pašvaldībai atsavināt īpašumu un saglabāt to neapbūvētu, ierosinājuši labiekārtot Gaiļezera krastu, veidot samērīgu apbūvi un labiekārtotu apstādījumu, un dabas teritoriju, vai arī šajā vietā labāk uzbūvēt pareizticīgo baznīcu.

Vides eksperti konstatējuši, ka patlaban šī teritorija ir daļēji degradēta, piesārņota ar sadzīves atkritumiem, purvaina, tajā ir daudz izgāztu, nolauztu, iekaltušu koku, bet ezera aizaugšanas rezultātā izveidojusies purva nogulumiem aizpildīta josla. 1,3 hektāru no apbūvējamās platības sastāda meža zeme, ko veido alkšņu un bērzu audzes, taču tajā nav konstatēti aizsargājami biotopi. Esošajā stāvoklī šī teritorija Gaiļezera krastā nav piemērota atpūtai vai rekreācijai, norādījuši speciālisti.

Latvijā

Valsts aizsardzības dienesta karavīri Sēlijas militārā poligona dronu mācību un testēšanas poligonā aizvadījuši noslēdzošās bezpilota lidaparātu rotas līmeņa mācības, kurās, izmantojot dažādus bezpilota lidaparātu modeļus, trenēja spēju identificēt un iznīcināt pretinieku, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā.

Svarīgākais