Vanšu tilta vantīm šopavasar slidenais pārklājums nav atjaunots

© Mārtiņš Zilgalvis, f64

Slidenais materiāls, ar kuru pārklātas Vanšu tilta vantis, šopavasar nav ticis atjaunots, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domē.

Kā ziņots, kārtējam pārgalvim šopēcpusdien neilgi pirms plkst.16 izdevies uzrāpties Vanšu tilta vantīs, tāpēc pār tiltu ir slēgta transportlīdzekļu kustība abos virzienos. Notikuma vietā patlaban ir ieradušies gan policisti, gan glābēji, taču jaunietis turpina kāpt arvien augstāk.

Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dišlere skaidroja, ka ceļu uzturētāji apsekojuši vantis gan pirms, gan pēc ziemas perioda, un konstatējuši, ka pārklājuma stāvoklis ir apmierinošs, tāpēc tas nav atjaunots. Pārklājuma atjaunošana izmaksā ap 1000 latu, taču šim nolūkam departamenta budžetā līdzekļi šogad nav paredzēti.

Kā ziņots, Vanšu tilta vantis ar slidenu materiālu pārklātas 2009.gadā, pēc tam kad tajās uzkāpa kāds 21 gadu vecs jaunietis un tilta smailē pavadīja vairākas stundas. Puisi no tilta nocēla glābēji un nodeva stacionārai psihiatriskajai ekspertīzei.

LETA jau ziņoja, ka pērn novembrī Rīgas domes Satiksmes vadības centra video fiksēts kāds pārgalvīgais jaunietis, kas mēģinājis uzrāpties pa Vanšu tilta vantīm. Viņš šo ieceri centies īstenot divreiz, tomēr tā nav izdevusies, jo traucējis slidenais materiāls, ar ko pārklātas vantis. Pavasarī kāds censonis šo ieceri mēģinājis atkārtot, taču arī viņam tas nav izdevies.

Dišlere minēja, ka materiāla slīdamība acīmredzot pasliktinājusies nesen. Satiksmes departaments esot veicis visus preventīvos pasākumus, lai nevienam nerastos iespēja vantīs uzrāpties.

Tikmēr Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) nekavējoties uzdevis Satiksmes departamentam steidzami atjaunot slideno pārklājumu, kā arī sniegt paskaidrojumu, kā šim jauneklim izdevies tik augstu uzrāpties.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.