«Līdz būvatļaujas saņemšanai ir ļoti tālu,» atzīst Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs, analizējot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) ēkas rekonstrukcijas uzsākšanas iespējamos termiņus.
Ja neradīsies vēl kādi neparedzēti šķēršļi, tad muzeja rekonstrukciju un jaunbūvi varētu pabeigt līdz 2015. gadam, tomēr par konkrētiem termiņiem tiek runāts nelabprāt. Rīgas dome gaida līdzfinansējumu arī no valsts. Darbi kopumā izmaksātu gandrīz 23 miljonus latu, kas ir divas reizes vairāk, nekā tika pieteikts projekta uzsākšanas sākumposmā.
Tomēr iepriekš nosauktos 12 miljonus latu tagad aizbildina ar metu konkursa uzvarētāju aptuvenajām aplēsēm, kuras nevajadzētu ņemt vērā un kuras arī nav tikušas nopietni vērtētas. Pirms gada tika minēta jau cita summa – 17 miljoni latu, un O. Burovs neslēpj, ka projekta pasūtītāja – Īpašuma departamenta – pārstāvjiem arī šis skaitlis nešķita ticams: «Tādu summu mums nosauca arhitekti, lai gan mēs pēc savas pieredzes uzskatām, ka 20 līdz 22 miljoni būtu normāli.» Gan viņš, gan konkursa uzvarētājs – arhitektu biroja Processoffice direktors Vītauts Biekša kā vienu no sadārdzinājuma iemesliem min izmaiņas projektā – paredzēts, ka muzeja telpas papildinās lielā zāle 600 kvadrātmetru platībā. «Mēs to izlēmām kopīgi, un varu teikt, ka tas ir arī mans lēmums un mana atbildība,» pavēstīja O. Burovs. Sadārdzinājums radies arī tāpēc, ka restaurācijas darbi būs apjomīgāki un plānots izveidot izbūvi pagrabstāvā, kur būs ne tikai izstāžu zāle, bet arī arhīvs.
Latvijas Būvinženieru savienības eksperts Guntars Liepiņš norāda, ka ekspertīze, kuras autors viņš ir un kuras atzinums ietilpināms 130 lappusēs, konstatējusi, ka projekta arhitektoniskais risinājums ir viens no labākajiem būvprojektiem Latvijā. Tomēr ekonomiskā sadaļa gan esot kritizējama. Piemēram, algas ir pārvērtētas. Viņš gan piebilst, ka divu gadu laikā uzbūvēt un pārbūvēt muzeja ēku esot reāli. Rekonstrukcija un jaunbūve, kas iestiepsies 6,6 metrus zem zemes, ir nopietns projekts. «Tāpēc tagad nevaru pateikt, vai izmaksas ir augstas vai zemas,» konstatē G. Liepiņš. Iesniegtā tāme, kuras izstrādei lietuviešu arhitekti nolīga Latvijas apakšuzņēmēju, ir jāprecizē, bet izmaksas, visticamāk, paliks iepriekšējā līmenī. To saka gan G. Liepiņš, gan viņam piebalso Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētāja vietniece Helēna Endriksone.
Tikmēr muzejs turpinās strādāt ierastajā režīmā, bet pirmās gleznas pakos šā gada beigās vai nākamā gada sākumā, informē LNMM direktore Māra Lāce. Muzejā esošos apmēram 30 000 mākslas darbus pārvietot nebūs viegli. «Katra mākslas darba pārvietošana ir trauma tam. Tas būs smags process, kas sāksies, kad tiks pieņemts lēmums par darbu uzsākšanu. Vasarā un rudenī galvenā ēka būs atvērta apmeklētājiem,» muzeja direktores teikto pavadīja O. Burova piekrītošie galvas mājieni. Viņš uzsvēra, ka darbu uzsākšanai līdzekļu ir pietiekami – tos atvēlējusi gan pašvaldība, gan Eiropas Savienības fondi.