Gandrīz puse Rīgas naktspatversmju klientu bez noteiktas dzīvesvietas dzīvo ilgāk nekā trīs gadus, liecina Rīgas domes Labklājības departamenta veiktā aptauja Rīgas patversmē un līgumorganizāciju naktspatversmēs.
Departamenta speciālisti šā gada martā patversmēs veikuši klientu aptauju ar mērķi apzināt bezpajumtnieku problēmas un vajadzības, noskaidrot, kā bezpajumtnieki vērtē savu sociālo situāciju, kā arī pašvaldības nodrošinātos sociālos pakalpojumus, lai iespēju robežās varētu uzlabot šo personu dzīves kvalitāti un integrācijas sabiedrībā iespējas, attīstot sociālos pakalpojumus bezpajumtniekiem Rīgas pašvaldībā.
Lūdzot respondentus norādīt laika posmu, cik ilgi viņi ir bez pastāvīgas dzīvesvietas, 29% personu norādīja, ka nav pastāvīgas dzīvesvietas ilgāk par 6 gadiem, 18% bez mājokļa dzīvo no 3 gadiem līdz 5 gadiem, bet 17% - no viena līdz diviem gadiem.
13% bez mājokļa dzīvo no 6 līdz 12 mēnešiem, savukārt 21% personu norādīja, ka zaudējušas dzīvesvietu salīdzinoši nesen - no dažām dienām līdz sešiem mēnešiem.
Aptaujas laikā atbildes sniedza 673 patversmes/naktspatversmes klienti, kas ir par 53% vairāk nekā 2009.gadā aptaujāto personu skaita, un ir 83% no kopējā apmeklētāju skaita 2012.gada martā.
Salīdzinot ar 2009.gadā veikto aptauju, par diviem procentpunktiem ir palielinājies personu skaits, kuri bez pastāvīgas dzīvesvietas ir no dažām dienām līdz sešiem mēnešiem, savukārt to personu skaits, kas bez dzīvesvietas dzīvo jau gadu vai divus, palielinājies par septiņiem procentpunktiem.
Personu īpatsvars, kurām nav pastāvīgas dzīvesvietas ilgāk par 6 gadiem, nav mainījies. Līdz ar to departamenta speciālisti secina, ka 29% personu ilgstoši nevar atrisināt savu nodarbinātības un dzīvesvietas jautājumu.
Kā liecina sociālie pētījumi, jo ilgāk cilvēks ir bez darba un dzīvesvietas, jo grūtāk viņam ir atrisināt savas samilzušās problēmas. Ar laiku zūd sociālās prasmes, iegūtās iemaņas un kontakti, un arvien grūtāk ir noturēties vai atgriezties sociālajā vidē, draugu un paziņu lokā. Cilvēkam sāk pietrūkt nepieciešamo stimulu un motivācijas, lai kaut ko mainītu un uzlabotu savā situācijā.
Naktspatversmju un sociālās rehabilitācijas centru pakalpojumus šā gada ziemas mēnešos saņēmušas 733 personas, kas ir par 58 personām jeb 8% vairāk, nekā 2010./2011.gada ziemas mēnešos. Vidējais pakalpojuma saņēmēju skaits pakāpeniski palielinājies no oktobra, kad tos izmantojuši 538 cilvēki, līdz februārim, kad patvērumu meklējušas 889 personas, turpretim martā sācis samazināties - patversmju pakalpojumus izmantojuši 811 cilvēki.
Lielākais vidējais noslogojums Rīgas patversmē/naktspatversmēs un sociālās rehabilitācijas centros bijis vērojams šā gada februārī, kad patvērumu meklējušas 889 personas - tas ir par 96 personām jeb 12% vairāk nekā 2011.gada februārī.
Kā ziņots, Rīgā šajā ziemas periodā kopumā darbojās septiņas naktspatversmes. Ņemot vērā tendences, ka katru gadu, pazeminoties gaisa temperatūrai, palielinās naktspatversmju klientu skaits, 2011./2012.gada ziemas mēnešos tika palielināts no pašvaldības budžeta finansētais kopējais vietu skaits līdz 867 vietām. Tas ir par 80 vietām vairāk nekā iepriekšējā periodā.