ASV vēstniece: Cilvēktiesības ir visiem neatkarīgi no seksuālās orientācijas

Cilvēktiesības ir visiem neatkarīgi no cilvēku seksuālās orientācijas, to šodien lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības "Mozaīka" rīkotajā pasākumā Vērmanes dārzā uzsvēra ASV vēstniece Latvijā Džūdita Gārbere. Vēstniece skaidroja, ka gājienā devusies, lai paustu savu atbalstu, un pateicās "Mozaīkai" par pasākuma rīkošanu.

Gārbere atgādināja, ka ASV prezidents Baraks Obama iestājas par seksuālo minoritāšu tiesībām.

ASV Valsts sekretāres palīga vietnieks Tomass Melia norādīja, ka ASV aktīvi atbalsta vienlīdzīgas tiesības ikvienam visā pasaulē, neatkarīgi no tā, vai mēs runājam par sievietēm, rasu vai etniskajām minoritātēm, lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem vai transpersonām.

"Mūsu Valsts sekretāre Hilarija Klintone to ir pateikusi vislabāk: "geju tiesības ir cilvēktiesības - te nav nekādu izņēmumu!" Tieši tādēļ mēs esam šodien šeit kopā ar jums, un mēs turpināsim atbalstīt jūsu centienus panākt vienlīdzību un cieņu. Padarīsim šo pasauli labāku ikvienam tās iedzīvotājam!", pauda Melia.

LETA jau ziņoja, ka pamatīgā lietū un krusā vairāki simti cilvēku šodien no Ģertrūdes un Tērbatas ielas krustojuma devās gājienā "Baltijas praids 2012" uz Vērmanes dārzu.

Patlaban gājiens Vērmanes dārzu ir sasniedzis. Tā sākumā atskanēja daži svilpieni no skatītāju vidus, bet pie Dzirnavu ielas pasākuma dalībniekus sagaidīja aptuveni desmit cilvēki, kuri svilpa, rādīja nepieklājīgus žestus un turēja pret praidu vērstus plakātus, piemēram, "Pārtraukt agresīvo homoseksuālisma propagandu" un "Pederastija=Pedofīlija", novēroja aģentūra LETA.

Policijai izdevās konfrontējošās puses nošķirt un tālāki incidenti nesekoja. Vēlāk šie protestētāji pārcēlās pie Vērmanes dārza, kur turpināja savas aktivitātes, piemēram, kliegdami, ka "homoseksuālisms ir slimība".

Pie Saktas puķu tirdziņa gājienu sagaidīja vairāki cilvēki, kas bija tērpušies cūku maskās. Viens no tiem turēja plakātu "Latvija izmirst".

Gājiena dalībnieki rotājušies ar "Baltijas praida 2012"un "Mozaīkas" simboliku, bet rokās tur dažādus plakātus un karogus. Manāmi karogi varavīksnes krāsās, kā arī Igaunijas, Krievijas, Ukrainas, Lietuvas, Baltkrievijas un citu valstu karogi.

Uz plakātiem attēloti tādi saukļi kā "Par mīlestību starp cilvēkiem, nevis starp dzimumiem!", "Vienlīdzība un cilvēktiesības visiem!", "Ar mums ir jautri, nāc pie mums" un citi.

Pasākuma vietā atrodas liels daudzums gan pašvaldības, gan valsts policijas pārstāvju. Dažiem no tiem ir suņi, ar kuru palīdzību tiek pārbaudīta apkārtne.

Gājiena dēļ ierobežota satiksme Vērmanes dārza apkārtnē. Ar dzeltenām metāla barjerām norobežoti Vērmanes dārzam pieguļošie Elizabetes un Tērbatas ielas posmi. Vērmanes dārzā tiek ielaistas tikai atsevišķas personas.

Vērmanes dārzā tagad notiks sapulce "Par cilvēktiesībām".

Baltijas praidā Rīgā īpašā nevalstisko organizāciju kapacitātes stiprināšanas pasākumā piedalās arī LGBT organizāciju pārstāvji un cilvēktiesību aktīvisti no septiņām bijušās Padomju Savienības bloka valstīm, kur pulcēšanās brīvība vēl aizvien ir liegta. Šis ir pirmais šāda veida solidaritātes pasākums bijušās PSRS teritorijas valstu starpā.

Kā ziņots, pirmais seksuālo minoritāšu gājiens jeb praids Rīgā notika 2005.gadā. Tolaik gājienu vērot bija ieradušies tūkstošiem skatītāju, starp kuriem liela daļa bija šī pasākuma pretinieki. Protestētāji mēģināja aizšķērsot gājienu, veltīja gājiena dalībniekiem lamas un rupjības, kā arī apmētāja tos ar olām un tomātiem.

2006.gadā tiesa praidu aizliedza, taču, neskatoties uz to, notika vairāki pasākumi. Dievkalpojumā Anglikāņu baznīcā praida pretinieki dievkalpojuma dalībniekus un mācītājus apmētāja ar izkārnījumiem un olām. Policija aizturēja 14 personas, arī vienu nepilngadīgo.

2007.gadā praids notika Vērmanes dārzā, tika aizturēts tēvs un dēls, kuri pasākuma laikā spridzināja petardes, tādejādi apdraudot cilvēku drošību.

2008. un 2009.gadā seksuālo minoritāšu gājieni noslēdzās bez ievērojamiem incidentiem, taču tos pavadīja kristīgo konfesiju organizētas protesta akcijas.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais