Rīgas ielās notiks "Baltijas praida 2012" gājiens

Šodien Rīgā notiks lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības "Mozaīka" rīkotais "Baltijas praida 2012" gājiens, aģentūru LETA informēja "Mozaīkas" valdes locekle Kristīne Garina.

Viņa informēja, ka pulcēšanās plānota no plkst.13 Ģertrūdes ielā, posmā starp K.Barona ielu un Tērbatas ielu. Gājiens uz Vērmanes dārzu sāksies plkst.14, kur notiks sapulce "Par cilvēktiesībām". Plānots, ka pasākumā piedalīsies aptuveni 650 dalībnieki.

Vērmanes dārzā Baltijas praida laikā plkst.15 uzrunu teiks ASV vēstniece Latvijā Džūdita Gārbere. Baltijas praidā piedalīsies un uzrunas teiks arī ASV valsts sekretāres palīga vietnieks ASV Valsts departamenta Demokrātijas, cilvēktiesību un darba lietu birojā Tomass Melia un ASV vēstnieks Igaunijā Maikls Polts. Pasākumā piedalīsies arī citas ASV vēstniecību Baltijā amatpersonas.

"Mēs piedalīsimies gājienā, lai atbalstītu lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu kopienas cilvēkus Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē. Kā prezidents Obama nesen izteicās: "Mēs vēl nekad neesam kļūdījušies, paplašinot tiesības un pienākumus ikvienam cilvēkam." Mēs varam sākt ar mazumiņu, visā pasaulē piedaloties gājienos, lai atbalstītu tos, kuru tiesības netiek ievērotas, lai atbalstītu ikviena cilvēka tiesības uz tiesībām," saka Gārbere.

Kopš 2009.gada janvāra ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vadībā ASV Valsts departaments ir īstenojis visaptverošu cilvēktiesību programmu, kura paredz arī LGBT cilvēktiesību aizsardzību. ASV uzskata, ka mums ir jāstrādā pie tā, lai novērstu vardarbību un diskrimināciju pret LGBT cilvēkiem visā pasaulē.

Ar ASV vēstniecības atbalstu pasākumā "Par cilvēktiesībām" Vērmanes dārza estrādē plkst.15 uzstāsies ASV "indie" roka grupa "Betty".

Baltijas praidā Rīgā īpašā nevalstisko organizāciju kapacitātes stiprināšanas pasākumā piedalīsies arī LGBT organizāciju pārstāvji un cilvēktiesību aktīvisti no septiņām bijušās Padomju Savienības bloka valstīm, kur pulcēšanās brīvība vēl aizvien ir liegta. Šis būs pirmais šāda veida solidaritātes pasākums bijušās PSRS teritorijas valstu starpā.

Seksuālās minoritātes rīko praida pasākumus Rīgā, jo Latvijā šajā jomā joprojām ir daudz aizspriedumu un stereotipu, pat tiesībsargs Juris Jansons neizprot seksuālo minoritāšu problēmas, jo atsakās uzrunāt šo sabiedrības daļu, kas Latvijā tiek diskriminēta visvairāk, uzskata "Mozaīka".

"Mozaīkas" valdes locekle Jolanta Cihanoviča uzsvēra, ka seksuālo minoritāšu gājiens ir iecerēts kā saruna ar sabiedrību, lai pievērstu uzmanību seksuālo minoritāšu problēmām un kliedētu cilvēku aizspriedumus.

Kā ziņots, pirmais seksuālo minoritāšu gājiens jeb praids Rīgā notika 2005.gadā. Tolaik gājienu vērot bija ieradušies tūkstošiem skatītāju, starp kuriem liela daļa bija šī pasākuma pretinieki. Protestētāji mēģināja aizšķērsot gājienu, veltīja gājiena dalībniekiem lamas un rupjības, kā arī apmētāja tos ar olām un tomātiem.

2006.gadā tiesa praidu aizliedza, taču, neskatoties uz to, notika vairāki pasākumi. Dievkalpojumā Anglikāņu baznīcā praida pretinieki dievkalpojuma dalībniekus un mācītājus apmētāja ar izkārnījumiem un olām. Policija aizturēja 14 personas, arī vienu nepilngadīgo.

2007.gadā praids notika Vērmanes dārzā, tika aizturēts tēvs un dēls, kuri pasākuma laikā spridzināja petardes, tādejādi apdraudot cilvēku drošību.

2008. un 2009.gadā seksuālo minoritāšu gājieni noslēdzās bez ievērojamiem incidentiem, taču tos pavadīja kristīgo konfesiju organizētas protesta akcijas.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais