Praids jeb lesbiešu, geju, biseksuālu un transpersonu organizācijas rīkotais gājiens allaž izraisījis diskusijas. Šis gads nav izņēmums, taču viedokļu dažādība šogad ir izpaudusies vārdu kaujās, jo gājiens notiks, tāpat arī citi organizācijas Mozaīka plānotie pasākumi.
Ar atsauci uz cilvēktiesībām Rīgas domē netika apstiprināti grozījumi pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumos, pieprasot aizliegt homoseksuālisma propagandu. Tomēr Tiesībsarga birojs gada sākumā ieteica nevirzīt reģistrēto partnerattiecību likumprojektu, ko piedāvāja Mozaīka.
Rīgas domē informē, ka nav saņemta informācija par būtiskiem draudiem sabiedriskajai kārtībai un drošībai, tāpēc nav arī iemesla sestdien paredzēto gājienu un noslēguma pasākumu Vērmanes dārzā aizliegt. Rīgas pašvaldība ir saņēmusi gan ar Valsts policijas sagatavoto atzinumu, gan arī Drošības policijas secinājumus. Nav pieteikts arī neviens konfrontējošs pasākums, kura laikā varētu izraisīties nekārtības vai vardarbīgas akcijas, kādas notika iepriekšējos gados, kad praida aktīvisti rīkoja plašus gājienus pilsētā. Baltijas praida laikā galvaspilsētā notiek vairāki pasākumi, kas paredzēti ģimenēm ar bērniem, tāpēc pašvaldībā daži deputāti rosināja Mozaīkas rīkoto gājienu atļaut tālāk no centra, piemēram, Ziedoņdārzā. Savukārt praida organizētāji informē, ka Vērmanes dārza bērnu laukumā visu pasākuma laiku strādās aukle.
Organizācija Mozaīka pamato, ka praidu Vērmanes dārzā rīko, lai veicinātu sabiedrības izpratni par cilvēktiesībām, dažādību, seksualitāti, dzimuma identitāti un ar tiem saistītajiem jautājumiem. Atbalstu praidam un tā rīkotājiem ir izteikusi ASV vēstniecība. Baltijas praida laikā uzrunu paredzējusi teikt ASV vēstniece Latvijā Džūdita Gārbere un citas ASV vēstniecības amatpersonas.
Piemēram, Maskavas dome aizliedza šogad maijā plānoto praidu, un tas septiņu gadu laikā notika septīto reizi. Arī Rīgā daļa pašvaldības deputātu ir aicinājuši Mozaīku atteikties no šāda pasākuma organizēšanas. Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas deputāti ir pat ierosinājuši grozījumus pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumos, pieprasot aizliegt homoseksuālisma propagandu, taču domē tie nav pieņemti, jo būtu pretrunā ar cilvēktiesību normām. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2010. gadā kritizēja Maskavas vadības nostāju par homoseksuāļu diskrimināciju, tomēr Krievijas galvaspilsētas vadību tas nav atturējis turpināt aizliegt gājienu.
Eiroparlaments maijā izsūtījis paziņojumu ar informāciju, ka ir pieņemta rezolūcija, kurā Eiropas Savienības dalībvalstis aicinātas izskatīt iespēju homoseksuālistiem, biseksuāliem un transpersonām slēgt reģistrētas partnerattiecības vai laulību. Savukārt Latvijas Tiesībsarga birojs šā gada janvārī ir ieteicis nevirzīt reģistrēto partnerattiecību likumprojektu, jo tā tālākā virzība nav atbalstāma, bet tā vietā ierosina izdarīt grozījumus vairākos tiesību aktos, kas pietuvinātu ārpuslaulības savienībā dzīvojošas personas laulātu pāru tiesiskajai aizsardzībai.