Kāda tur politika, ja runa ir par vēderu, spriež Maskavas oficiālās amatpersonas. Tomēr, tieši pateicoties politiķu sagatavotajai augsnei, Krievijas galvaspilsētas prestižākajā lielveikalu ķēdē Alije Parusa darboties sākusi jau otra Latvijas preču tirdzniecības vieta – Rižskij Dvorik.
Rīgas pagalmiņš patiešām nav liels, vien daži desmiti kvadrātmetru. Taču tajos veiksmīgi sadzīvo daži desmiti Latvijas ražotāju.
Ekonomikas ministrijas dati par Latvijas ārējo tirdzniecību pagājušajā gadā vēsta, ka svarīgākā eksporta prece uz Krieviju ir skotu viskijs. Tad seko medikamenti, kokskaidu plātnes, zivju konservi, dzīvas cūkas, alkoholiski šķidrumi, portlandcements, dzirkstošais vīns, siers, biezpiens un visbeidzot degvīns. Šo un vēl citu preču eksports pērn ļāvis mūsu uzņēmējiem apgrozīt 1 miljardu un 220 miljonus latu.
Tomēr Maskavas lielveikalā par krievu patēriņa prioritātēm rodas cits iespaids. Stabilu topa trijnieku veido melnais balzams, piena produkti un konservi. Lielā mērā šo preču noietu sekmē no padomju laikiem saglabājies sentiments. Neatkarīgās uzrunātās maskavietes – divas Tatjanas atplaukst smaidā, atceroties, ka viņām ar Latviju saistās Jūrmala, vasaras brīvdienas un jaunība. «Žēl, ka tagad vairs brīvi nevaram aizbraukt. Politika ir tik dīvaina. Nesaprotu, kā var būt, ka jums tur nevajag mūsu naudu?» No 1982. gada vienai no Tatjanām atmiņā palicis lieliskais varietē viesnīcā Jūrmala un, protams, arī burvīgie Latvijas produkti. Tos, ja rodas izdevība, viņas pērkot arī tagad. Sevišķi biezpienu – tādu kā latvieši neviens nemāk gatavot.
Lielveikalu tīkla Alije Parusa pircēji maksātspējas ziņā ir virs vidusmēra, tāpēc šeit piedāvā izmeklētāku produkciju. Nekādas mušu aplidotas otrās šķiras, jo cena ir otršķirīga. Primārā ir kvalitāte. Un, kā atzīst tīkla prezidente Olga Blažko, Latvijas produkti šim kritērijam pilnībā atbilst. Pērn atklātā tirdzniecības vieta sekmīgi strādā, pieprasījums ir. Gan jau tāpat būšot arī šajā tirdzniecības centrā. Tikai piegādes no Latvijas varētu būt precīzākas. Reizēm plauktos veidojas pircējus atbaidošs tukšums.
Līdztekus dažāda svara politikas prominencēm Rižskij Dvorik atklāšanā piedalījās arī maizniekmeistars Normunds Skauģis. Pagaidām Lāču maizes klātbūtne šajos veikalos viņam vairāk ir prestiža jautājums. «Ceru, ka ar laiku tas būs arī nopietns bizness. Te cilvēkiem ir vairāk naudas, viņi var vairāk atļauties.» Maizīti pārdod par augstāku cenu nekā Latvijā. Krievijas tirgus virzienā uzņēmums skatījies jau ilgāku laiku, tagad, šķiet, beidzot paveras iespējas.
Protams, divas tirdzniecības vietas nevienam uzņēmumam neradīs grandiozu noieta statistiku. Tās drīzāk uztveramas kā laba reklāma maskaviešu garšas atmiņas atsvaidzināšanai un kā augsta līmeņa apliecinājums zaļā signāla saņemšanai uzņēmuma ienākšanai tirgū. Latvijas vēstnieks Krievijā Edgars Skuja uzsver, ka tālākais jau ir pašu uzņēmēju rokās, – slēgt līgumus, paplašināties. Politiķi un diplomāti var sekmēt šo procesu tikai sākotnējā stadijā.
«Mēs sagatavojam augsni, lai uzņēmēji varētu sākt strādāt,» savu klātbūtni lielveikalā paskaidro Rīgas mērs Nils Ušakovs. Maskavā vēl arī citos veikalos varētu tikt atvērtas Latvijas preču tirdzniecības vietas ar maskaviešiem labi pazīstamo Rīgas brendu. Un tāpat arī Pleskavā. Aizvakar Rīgas mērs šajā jautājumā tikās ar Pleskavas gubernatoru.
Latvijas preces Krievijas veikalu plauktos ir atbilde uz sabiedrības pieprasījumu. «Mēs, maskavieši, esam noilgojušies pēc Latvijas produktiem!» Rižskij Dvorik atklāšanas pasākumā emocionāli uzsvēra Maskavas Ārējo ekonomisko sakaru departamenta pārstāvis Vladimirs Ļebedevs. Mūsu uzņēmējiem atliek viņa ilgas piepildīt.