Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja šodien uzdeva Rīgas Pašvaldības policijai izstrādāt grozījumus pašvaldības sabiedriskās kārtības noteikumos, nosakot, ka pasažieru iekāpšana un izkāpšana no kuģošanas līdzekļa kanālmalā ir atļauta tikai aprīkotās piestātnēs.
Kuģošanas sezonā Pašvaldības policijai jānodrošina pastāvīga patrulēšana kanālā, lai uzraudzītu kuģošanas noteikumu ievērošanu un pasažieru pārvadāšanu, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.
Mājokļu un vides departamentam savukārt būs jāizvieto navigācijas un brīdinājuma zīmes par aizliegumu atrasties kanālmalas apstādījumu nogāzēs, kā arī jāierīko apgaismojums zem tiltu ailēm un balstiem.
Pagaidām Rīgā naktīs tiek izgaismoti tikai divi no 18 tiltiem pār Juglas kanālu, Mīlgrāvi, Buļļupi, Āzeni, Sarkandaugavu un Daugavu - dzelzceļa tilta posmi pār Daugavu un Mazo Daugavu. Tikai puse no visiem tiltiem ir aprīkoti ar navigācijas zīmēm, un no aprīkotajiem tiltiem tikai trīs vietās šīs zīmes ir apgaismotas naktī, liecina pašvaldības policijas apkopotā informācija.
Mājokļu un vides departamentam būs jāveic labiekārtošanas darbi kanālmalas piestātnēs un tām piegulošajās teritorijās, jāizvērtē piestātņu iznomāšanas noteikumi un sadarbībā ar Satiksmes departamentu jāizstrādā saistošie noteikumi par pasažieru komercpārvadājumiem uz ūdens.
Ūdens satiksmes kārtību Rīgas iekšējos ūdeņos kontrolē pašvaldības policija. Pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Edgars Rudzītis norādīja - lai savestu šo biznesu kārtībā un attīstītu normālā kvalitātē, nepieciešams sakārtot satiksmes infrastruktūru, izvietojot navigācijas zīmes. Savukārt, lai kanālā izskaustu nelegālos pasažieru pārvadātājus, būtu jāizstrādā saistošie noteikumi par kanāla un kanālmalas apsaimniekošanu, kuros būtu atrunātas nianses par kanālmalas piestātņu izmantošanu.
Uzņēmējs Ainis Čaunāns šodien komitejas sēdē sūdzējās par nelegālajiem pārvadātājiem, kuri iesēdina un izsēdina pasažierus ārpus piestātnēm, izmantojot šaubīgas laipas un izbradājot kanālmalas nogāžu zālienu, tauvu vietā tiek lietoti enkuri. Šo pārvadātāju kuģi nav reģistrēti Latvijas Kuģu reģistrā un nav izgājuši tehnisko kontroli, nav aprīkoti ar glābšanas līdzekļiem, nav noteikta to kapteiņu kvalifikācija, tie redzēti alkohola reibumā. Kanālmalas apstādījumos patvaļīgi tiek izvietoti estētiski nepievilcīgi reklāmas stendi, kuros turklāt nav informācijas valsts valodā. Šie pārvadātāji nav arī reģistrējušies kā komersanti.
Jūras administrācijas pārstāvis Ansis Zeltiņš norādīja, ka šīs problēmas varētu atrisināt, pilsētas saistošajos noteikumos norādot, ka uzņēmējiem, kas vēlas pelnīt ar pasažieru pārvadājumiem pilsētas kanālā, peldlīdzeklis jāreģistrē Latvijas kuģu reģistrā.
Komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais (GKR) uzsvēra, ka vienlaikus ir jānodrošina iespēja izmantot arī nomātos katamarānus un airu laivas, iespēju ikvienam iebraukt kanālā ar savu peldlīdzekli un izkāpt krastā.
Pēc pašvaldības Vides pārvaldes priekšnieka Askolda Kļaviņa (ZZS) domām, kanāla piestātnēm varētu noteikt atšķirīgus izmantošanas nosacījumus, piemēram, vienu piestātni iznomāt lielākiem pasažieru kuģiem, vienā atļaut tikai airu laivu un katamarānu nomu, bet trešo atvēlēt pārējiem kanāla kuģotājiem.