Par brīvu vadāti bērni, velosipēdi un no 1. septembra – arī visa skolu jaunatne Rīgas sabiedriskajā transportā jau būs realitāte. Pašvaldība apsver nākamo soli, piedāvājot braukt un nemaksāt katram rīdziniekam.
Iedvesmas avots ir Tallina. Tās iedzīvotāji martā referendumā nobalsoja, ka vairs negrib pirkt biļetes un no 1. janvāra viņus vizinās bez maksas. Pētīt šādas pretimnākšanas motīvus uz Tallinu šonedēļ bija aizbraucis arī Rīgas mērs Nils Ušakovs. Ar kolēģi Edgaru Savisāru panākta vienošanās, ka rīdzinieki drīkstēs igauņu eksperimentā piedalīties kā novērotāji. Pašvaldības Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Vadims Baraņņiks informē, ka pašlaik tiek veidotas attiecīgas darba grupas. Konceptuāls atbalsts idejai esot, taču praksē tā varētu tikt ieviesta tikai ar diviem nosacījumiem: bezmaksas sabiedriskajam transportam jābūt izdevīgam pilsētai, un šim konceptam jādarbojas ilgtermiņā.
Gan E. Savisāram Igaunijā, gan N. Ušakovam Latvijā saistībā ar bezmaksas transporta ideju tiek pārmesta pārcentīga gatavošanās nākamajām vēlēšanām. Tomēr termins zerofare transport (angl. nulles tarifu transports) ir pazīstams daudzviet pasaulē, un mēģinājumus to ieviest nevar motivēt tikai ar politiķiem raksturīgo vēlmi pacienāt vēlētājus ar debesmannu.
Beļģijas mazpilsētā Hasseltā jau kopš 1997. gada ieviesta bezmaksas autobusu satiksme. Vēlāk šim piemēram sekojušas vairākas pašvaldības gan Eiropā, gan arī Amerikā. Par iedzīvotāju sociālu atbalstīšanu tām būtiskāks mērķis ir piesārņojuma un sastrēgumu samazināšana.
Rīgas gadījumā arguments būtu arī nodokļu maksātāju piesaistīšana. Braukšana bez maksas ir gana liels labums, lai cilvēki, kas dzīvo vai strādā Rīgā, bet deklarēti citviet Latvijā, izlemtu pārdeklarēties. Tādējādi viņu maksātais iedzīvotāju ienākumu nodoklis ieripotu galvaspilsētas kasē.
Tomēr zīmīgi, ka ar nulles tarifu līdz šim eksperimentējušas salīdzinoši mazas pilsētas, un arī Tallinas transporta tīkls ir krietni mazāks. Deputāts Vadims Faļkovs, kas darbojas Satiksmes un transporta lietu komitejā, izpētījis, ka Rīgas autobusi, tramvaji un trolejbusi šogad nobrauks
44,5 miljonus kilometru, kamēr Tallinas transporta parks – tikai 28 miljonus. Tas ir par 33% mazāks nobraukums. Kaut gan kaimiņi bezmaksas pārvadājumiem jau devuši zaļo gaismu, par finanšu avotiem īstas pārliecības nav. Un arī Rīgai, pirms izšķirties par tik radikālām izmaiņām, jāsaprot, kur ņemt naudu uzņēmuma Rīgas satiksme 100% subsidēšanai.
Mērs Nils Ušakovs ziņo: «Pēc mūsu operatīviem aprēķiniem, pašlaik bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešana izmaksātu ne mazāk kā 34 miljonus latu gadā.»
Jūnija sākumā domes ideju par bezmaksas pārvadājumiem skatīs Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācija. Direktors Ivo Ošenieks atzīst, ka ideja pati par sevi ir apspriešanas vērta. Taču – ja pretī izdevumu ailei netiks likti ciparos izteikti pilsētas ilgtermiņa ieguvumi, tā ātri vien būs norakstāma kā politiska gaisa jaukšana. Nepieciešams pamatīgi izpētīt gan iespējamo ietekmi uz privātā transporta lietošanu, gan to, kā cilvēki tērēs no likvidētajiem sastrēgumiem atgūto laiku un naudu. Arī – kas notiks ar privātajiem pārvadātājiem.
Jau tagad Latvija sabiedriskā transporta lietošanas ziņā ar 34% ir otrajā vietā Eiropā aiz Čehijas. Bezmaksas satiksme ļautu kļūt par līderiem statistikā, taču jautājums, vai transports būtu pietiekami ietilpīgs visiem braukt gribētājiem. Svētku dienās, kad Rīgā izsludina bezmaksas braukšanu, gandrīz vienīgā iespēja izmantot piedāvājumu ir rāpties uz autobusa jumta. Tas nozīmē, ka transporta parkam būtu jākļūst lielākam.
Pagaidām pat aptuvenas prognozes attiecībā uz brīvbraukšanas termiņiem nav izskanējušas. N. Ušakovs uzsver – vispirms jāsaliek kopā izmaksas ar pilsētas finansiālajām iespējām.