Rīgas dome vismaz pašlaik ir nospraudusi sarkanās līnijas, aiz kurām negribētu atkāpties, pieņemot nākamā gada budžetu. Tomēr ātrāk par decembra vidu precīzi skaitļi zināmi nebūs, jo tie atkarīgi no valsts dotāciju apmēra un nodokļu un nodevu ieņēmumu prognozes.
Pašlaik zināms, ka Rīgas budžets nākamgad kļūs par 80 miljoniem latu mazāks. Šogad konsolidētais budžets bija 443 436 607 lati.
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) ir nosaucis 2010. gada prioritātes: sociālā joma, izglītība, investīcijas un drošība. Pašlaik tiek solīts – ja saglabās visus līdzšinējos atvieglojumus, piemaksas un tā tālāk, tad, visticamāk, katrs no atbalstāmajiem – pensionāri, skolēni, pedagogi – saņems mazāk. Tomēr būs jomas, kur vieni maksās citu vietā. Piemēram, saglabājot atlaides sabiedriskajā transportā, Rīgas dome pārējiem liks maksāt vairāk, jo uzņēmumam Rīgas satiksme ir ievērojamas kredītsaistības un viena brauciena cenas kāpums ir neizbēgams. Par to liecina fakts, ka pašvaldība nesaņems būtiskas dotācijas, arī sabiedriskajam transportam. Arī pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdales Rīgas budžets zaudēs deviņus miljonus latu, jo valsts budžetā ieskaitīs 20 procentus līdzšinējo 17 procentu vietā.
Domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Eiženija Aldermane (LPP/LC) ir strikta: "Sarkanā līnija, kuru nedrīkst pārkāpt, ir tā, ka neviens bērns nedrīkst palikt ārpus izglītības programmu apgūšanas, pašvaldībai ir jānodrošina sporta un kultūras pieejamība. To, cik daudz Rīga varēs novirzīt izglītībai un kultūrai, lielā mēra noteiks arī valsts budžets. Ja pašvaldībai atkal no sava budžeta nāksies papildus apmaksāt kādas valsts funkcijas, piemēram, atalgojumu pedagogiem, kas apmāca piecus un sešus gadus vecos bērnus, tad cietēji zināmā mērā būs visi. Ja Izglītības un zinātnes ministrija pildīs savus solījumus par pedagogu atalgojumu, tad Rīgas domei sarkanās līnijas nevajadzēs pārkāpt." Jau šogad pašvaldība bija spiesta valsts vietā atrast naudu, lai 23 000 auklīšu bērnudārzos katru mēnesi varētu piemaksāt 200 latu. Valsts savu dotāciju atteica.
Nākamgad Rīgas budžetā par diviem miljoniem latu būs palielināti izdevumi sociālajai palīdzībai, toties pārējās jomās gaidāms ievērojams samazinājums, brīdina N. Ušakovs. Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kurdjumovs (SC) precīzus skaitļus sola nosaukt 15. novembrī, tomēr saka – dome saglabās visus pabalstu veidus, vienīgi tie tiks maksāti samazinātā apmērā. Valdība vakar apstiprināja kārtību, kas paredz iespēju pašvaldībām saņemt valsts budžeta līdzekļus garantētā minimālā ienākumu līmeņa un dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai, kas arī ir būtisks atspaids budžetam.
Arī pašvaldības policija budžeta samazinājuma dēļ necietīšot, jo notiek plaša reorganizācija un ietaupītos līdzekļus varēs atvēlēt patruļu skaita palielināšanai.
Pašvaldība negrasās ietekmēt namu apsaimniekotājus, līdzīgi kā Viļņā iesakot sētniekiem nekopt iekšpagalmus un ielu malas. "Ielas tīrīsim, luksofori strādās," vairākkārt uzsvēris N. Ušakovs. Taču – kādā režīmā? Atbildes uz to pagaidām nav.
Partijas Jaunais laiks Rīgas domes deputātu frakcijas vadītājs Edgars Jaunups ierosinājis atteikties no dienesta automašīnu īrēšanas par pusmiljonu latu. Pašlaik pašvaldība nomā 75 automašīnas par 35 613,23 latiem mēnesī. Domes Informācijas tehnoloģiju centram vien esot deviņas mašīnas. Centra pārstāvis Gunārs Klēģers paskaidro, ka tās ir pikapa tipa un paredzētas dažādu iekārtu un instrumentu pārvadāšanai. Šā gada laikā palīdzības dienests ir reģistrējis vairāk nekā 10 000 pieprasījumu pēc palīdzības.