6.aprīlī - Lielajā Piektdienā - jau sesto gadu notiks ekumeniskais Krusta ceļš Vecrīgā. Krusta ceļa ieskaņā pl. 11.30 pie Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles dziesmas ar pārdomu tekstiem dziedās mūziķis Igo Fomins. Tā laikā plānoti arī garīgie lasījumi par ciešanu un krusta nozīmi, kas ir cilvēka pestīšanas zīme viņa dzīvē.
Krusta ceļa gājiens sāksies pl. 12.00 pie Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles. Gājiena sākumā klātesošos uzrunās Romas katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps - metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Krusta ceļa noslēgums plānots ap pl. 14.30 pie Doma baznīcas, kur dalībniekus uzrunās Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.
Šī gada gājiena maršruts ietver 7 apstāšanās vietas, tai skaitā arī Bastejkalnā, kas ir trešā apstāšanās vieta, pie Okupācijas muzeja, kas ir sestā apstāšanās vieta un Doma laukumā, kas ir septītā apstāšanās vieta. Plānots dažu centrālo Jēzus Kristus ciešanu notikumu meditatīvs, tekstuāls un vizuāls atainojums, ko atveidos profesionāli aktieri, kā arī dažādu konfesiju draudžu jaunieši. Krusta ceļa laikā katram dalībniekam būs iespēja simboliski saraut savas saites, t.i. atteikties no saviem un savas dzimtas grēkiem un nolikt tos pie Kristus krusta. Apstāšanās vietās tiks iekļautas arī meditācijas, ko lasīs dažādu konfesiju bīskapi un draudžu garīdznieki.
Gājiena laikā tiks nests koka krusts un to pavadīs lāpu nesēji. Krusta ceļā tiks pārdomāti Jēzus Kristus pēdējie dzīves mirkļi no apcietināšanas brīža līdz Viņa miesas guldīšanai kapā. Starp apstāšanās vietām tiks atskaņoti un dziedāti pazīstamākie ciešanu laika dziedājumi, ko izpildīs apvienotais mūziķu ansamblis no dažādām konfesijām.
Kristus Krusta ciešanu uzlūkošana ir brīdis, kad ielūkojamies dziļi sevī. Kristus Krusts dod liecību ne tikai par Dieva parādīto mīlestību caur Jēzu Kristu, bet arī par to, ka Kristus pie krusta cieš mūsu grēku dēļ. Viņš mirst, pie Krusta paņemdams visas sāpes, ciešanas, melus, slepkavības, atkarības, neuzticību, laulības pārkāpšanas, cietsirdību pret tuvākajiem, mantkārību u.t.t., lai mūsu sirdis darītu atkal brīvas un dotu iespēju piedzīvot dievišķas mīlestības attiecības ar Dzīvo Dievu. Krusts, pie kura mirst Dieva Dēls, ir piedošanas zīme, kas atgādina, ka Dievs Savu Dēlu nav saudzējis, bet ļāvis Viņam mirt, lai mums dāvātu jaunu dzīvi - piedošanu, jaunu nākotni, mūžīgās dzīvības cerību un apsolījumu.
Krusta ceļš (Via Crucis) ir viens no populārākiem tautas dievbijības izpausmes veidiem Romas Katoļu Baznīcā, un mūsdienās tas iegūst ievērību arī citās konfesijās. Parasti 14 Krusta ceļa apstāšanās jeb staciju attēli ir izvietoti katrā katoļu dievnamā, taču tie var būt arī brīvdabas krusta ceļi, piemēram, Aglonas Bazilikas sakrālajā laukumā. Ticīgie Lielā gavēņa laikā publiski vai individuāli dodas šajā ciešanu atceres ceļā, lai pārdomātu Kristus ciešanas. Krusta ceļš veidojies, balstoties gan uz Svētajiem Rakstiem, gan uz pieņemtajām tradīcijām. Apstāšanās vietas tradicionāli sauc par Stacijām (stationes), kas ir pieņemtais krusta ceļa apzīmējums - krusta apstāšanās vietas (stationes Crucis).