Kādam Lietuvas Jonavas rajonam iedzīvotājam, kas atceļā no Zviedrijas Rīgas autoostas bārā piesēdies iemalkot alu, šis prieks izmaksājis 300 litus (61 latu), turklāt gandrīz visu mājupceļu puisim nācies mērot kājām, raksta avīze "Lietuvos žinios".
25 gadus vecais Raimonds Obideniks pēc trīs mēnešu strādāšanas Zviedrijā ar prāmi bija ieradies Rīgā un no autoostas piezvanījis tēvam, ka vakarā viņu var gaidīt mājās. Nopircis biļeti, bet līdz autobusam vēl bijusi stunda laika, tāpēc piesēdies bārā un nopircis pudeli alus.
Pie blakus galdiņa latviski runājušies trīs vīri, pēc skata - ap gadiem trīsdesmit. Lietuvietim viņi nav likušies aizdomīgi, tāpēc vienā brīdī, atstājot uz galdiņa pusizdzertu pudeli, aizgājis uz tualeti. Pēc atgriešanās iztukšojis pudeli un gājis ārā. Vēl pēc brīža sajuties slikti un atguvies jau slimnīcā - bez mugursomas, ceļanaudas un mobilā tālruņa.
Ārsti nav slēpuši, ka pie alus Raimondam kāds piebēris klofelīnu. Nākamajā dienā, atgriežoties autoostā, viņš uzzinājis, ka nav pirmais garnadžu upuris, bet, tāpat kā pārējie, kam nācies ciest no šīs bandas, Latvijas policijā nav vērsies.
Raimonda tēvs, nesagaidot dēlu ne tai pašā, ne nākamajā vakarā, griezies pie tiesībsargāšanas iestādēm. Tai pašā dienā izsludināta meklēšana, bet policisti pauduši bažas, ka jauno cilvēku, kas, iespējams, vedis no Zviedrijas prāvu naudu, varētu tā arī neatrast.
Tomēr nākamās dienas vakarā Raimonds pārradies mājās - pārguris un novājējis pēc divu dienu ceļa un negulēšanas. Laikrakstam viņš apgalvojis, ka nekad un nekur ārzemēs vairs nedzers alu - pacietīsies, kamēr atgriezīsies Lietuvā.
Nevienu Lietuvas autobusa šoferi viņa stāsts nav aizkustinājis, arī citu automašīnu nav izdevies apturēt. Līdz Lietuvas robežai vien soļojis kādu pusotru diennakti - naktī iet pa šoseju baidījies, tāpēc kaut kā sagaidījis rītu autobusa pieturas būdiņā. Divas dienas ne īsti gulējis, ne ēdis, iegrauzis vien pa kādam ceļmalā paceltam ābolam. No robežas līdz Panevēžai gan viņu pavedis kāds lietuviešu tālbraucējs, bet tālāk atkal bijis jāiet kājām. Vēlāk paveicies arī ar atsaucīgu benzīntanka darbinieku, kurš atļāvis piezvanīt uz mājām.
Par laimi, Zviedrijā nopelnīto Raimonds bija pārskaitījis bankā un arī pase vēl palikusi kabatā.