Nākamnedēļ, 17. martā, paredzēts dibināt tā dēvēto Amerika partiju, kas pieteikusi sevi kā Rīgas patriotu kopa.
Rīgas vicemērs Andris Ameriks janvāra beigās pavēstīja par sabiedriskas organizācijas Gods kalpot Rīgai! izveidi un neslēpa, ka šīs organizācijas mērķis ir piedalīties pašvaldību vēlēšanās 2013. gadā jau kā politiskai partijai.
Pašlaik apmēram 300 cilvēku esot gatvi kļūt par partijas dibinātājiem, Neatkarīgajai sacīja A. Ameriks. Sabiedriskā organizācija apmēram pusotra mēneša laikā ieguvusi vairāk nekā 600 atbalstītāju, liecina informācija sabiedriskās organizācijas mājas lapā. A. Ameriks vērtējoši saka – atsaucība ir liela.
Lai Latvijā nodibinātu politisku organizāciju, ir nepieciešams 200 un vairāk atbalstītāju. «Ja likums neprasītu organizāciju pārtaisīt par politisku partiju, tā paliktu sabiedriska organizācija,» sarunā ar Neatkarīgo apgalvo partijas veidošanas iniciators. Taču A. Ameriks ir pietiekami ambiciozs un ilgspēlējošs politiķis, lai samierinātos tikai ar sabiedriskas organizācijas vadīšanu. Tāpēc nākamsvētdien Mazajā ģildē notiks partijas dibināšana, lai gadu pirms pašvaldību vēlēšanām varētu uzsākt mērķtiecīgāku darbošanos.
Rīgas mērs Nils Ušakovs šonedēļ izteicies, ka viņa vadītais Saskaņas centrs (SC) pašvaldību vēlēšanās Rīgā varētu startēt vienotā sarakstā ar jauno A. Amerika vadīto partiju (jo partijas līderis diezin vai būs kāds cits). Līdz šim, A. Amerikam esot nu jau likvidējamās LPP/LC biedram, abiem esot bijusi veiksmīga sadarbība pašvaldībā. Vismaz ārēji starp abu politisko spēku pārstāvjiem nesaprašanās nav bijusi, un to allaž uzsvēris arī N. Ušakovs.
Neatkarīgās taujāts par vienoto sarakstu ar SC, A. Ameriks konkrēti neatbildēja, vien piebilda, ka «mums ir atšķirīgi viedokļi par valodu jautājumu». «SC ir liela partija valsts mērogā, bet Gods kalpot Rīgai! veidojas kā Rīgas patriotu partija. Taču Rīgas saimnieciskajā darbībā sadarbojamies labi. Par to visu vēl domāsim,» sacīja Rīgas vicemērs. Dibinot sabiedrisko organizāciju Gods kalpot Rīgai!, A. Ameriks uzsvēra, ka tās dalībnieki un arī topošās partijas biedri pēc tautību principa netiks šķiroti, bet tiek apvienoti cilvēki, kuri vēlas darboties savas pilsētas labā. Tomēr latviskā un krieviskā elektorāta apvienošana Latvijā parasti notiek brīvprātīgā piespiedu kārtā, proti, partijām veidojot koalīcijas Saeimā vai pašvaldībās, tomēr ne kāda politiskā spēka iekšienē. Arī Rīgas domē šāds piemērs nav jāmeklē tālā pagātnē. Piemēram, 2003. gadā, divus gadus pēc pašvaldību vēlēšanām, pašvaldībā valdošie sociāldemokrāti parakstīja koalīcijas līgumu ar Tautas saskaņas partiju (TSP), kas vēl pēc diviem gadiem, starp citu, bija SC dibinātāju vidū. Nevarētu teikt, ka toreizējais LSDSP līderis un Rīgas domes deputāts Dainis Īvāns no tautas dzirdēja atzinīgus vārdus par šādu rīcību, taču nevar noliegt arī to, ka TSP pārstāvošais tā laika Rīgas vicemērs Sergejs Dolgopolovs pilsētas saimnieciskās dzīves vadīšanā un organizēšanā nebūtu rīkojies visu rīdzinieku interesēs.