Saeima nodevusi izskatīšanai komisijās nacionālās apvienības rosināto likumprojektu "Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu likums", kas abiem objektiem noteiktu juridisko piederību un paredzētu bargākus sodus par kaitnieciskām un cieņu aizskarošām darbībām pret šiem objektiem.
Saeima nodevusi izskatīšanai komisijās nacionālās apvienības rosināto likumprojektu "Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu likums", kas abiem objektiem noteiktu juridisko piederību un paredzētu bargākus sodus par kaitnieciskām un cieņu aizskarošām darbībām pret šiem objektiem.
Likuma pieņemšanas gadījumā būs skaidri noteiktas uzvedības normas Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu īpašā režīma zonā, kas veicinās cieņpilnas vides veidošanos ap svarīgiem valsts simboliem. Tāpat tiks radīti tiesiski priekšnoteikumi necienīgu izturēšanos pret šiem simboliem sodīt bargāk nekā par līdzīgiem pārkāpumiem citur publiskajā telpā.
Likuma mērķis ir noteikt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu juridisko statusu, ar likuma spēku noteikt to kultūrvēsturisko vērtību un izveidot uzraudzības padomi Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu kvalitatīvai saglabāšanai.
Likumprojekta anotācijā tiek norādīts: Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapu ansamblis tiek uzskatīti par Latvijas neatkarības simboliem, taču to statuss un piederība likumā nav minēta. Brīvības piemineklis šobrīd juridiski pieder Rīgas pilsētai, jo savu darbību nav atjaunojusi Brīvības pieminekļa komiteja, kurai tika noteiktas īpašumtiesības. Zeme ir reģistrēta Rīgas pilsētai, kamēr paši objekti šobrīd nav reģistrēti kadastra informācijas sistēmā.
Tāpat tiktu sakārtoti objektu uzturēšanas un finansēšanas jautājumi. Plānojot atjaunošanas darbus, būtu iespēja tos iekļaut gada budžetā, tādējādi izvairoties no neplānotiem izdevumiem.