Iecere par Rīgas Kongresu nama pārbūvi, lai Rīga iegūtu modernu koncertzāli, nav nolikta atvilktnē, un rekonstrukcijas tehniskajam projektam vajadzētu būt gatavam līdz šā gada vasarai.
Pēc rekonstrukcijas Rīgas Kongresu namā būs, iespējams, lielākā daudzfunkcionālā skatuve Latvijā, kuru varēs pielāgot visdažādākajiem pasākumiem – sākot no rokkoncertiem un kongresiem, līdz simfoniskā orķestra koncertiem un baleta izrādēm, informēja arhitekts Sergejs Ņikiforovs. Lielās zāles ietilpība būs ne mazāka par 1400 sēdvietām. Skatuve būs aprīkota ar modernākajām apskaņošanas un akustisko sistēmu tehnoloģijām, ēkā plānots izveidot arī stacionāru ierakstu studiju. Pašvaldības SIA Rīgas nami (RN) valdes priekšsēdētājs Kārlis Kavacs sacīja, ka Rīgas Kongresu nama rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādei ir termiņš – 2012. gada 12. jūnijs, tomēr par katru cenu pieskaņot ēkas pārbūvi kādam notikumam vai gadskaitlim viņš neuzskata par nepieciešamu. Iespējams, jauno koncertzāli varētu pabeigt 2014. gada laikā. Pēc tehniskā projekta izstrādes vasarā būs iespējams izsludināt iepirkuma konkursu būvniekiem, tad arī varētu precizēt gan būvniecības izmaksas, gan finansēšanas modeli, norādīja K. Kavacs. RN rekonstrukciju veiks par saviem līdzekļiem. Rīgas Kongresu nama rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādes līgumcena ir 250 000 latu (bez pievienotās vērtības nodokļa).
Šonedēļ pēc konsultatīvās padomes sēdes arhitekts Juris Poga bija gatavs sīkāk pastāstīt par multifunkcionālās skatuves iespējām, kuras varēs īstenot, variējot mazo, vidējo un lielo skatuvi. Tiks ierīkoti arī divi balkoni, kuros kopā būs gandrīz 650 vietu. Piemēram, simfoniskā orķestra koncertos varēs nodrošināt arī orķestra bedres izveidi, kā arī arhitekti piedāvā skatuvei izveidot lielo priekšskatuvi, ko veidos vairākos līmeņos transformējamas platformas, tādējādi ērti piemērojot simfoniskā orķestra koncertiem. Skatuves platība palielināsies līdz 435 kvadrātmetriem un koncertu varēs apmeklēt 1507 skatītāji. J. Poga atzina, ka «normālas ietilpības zāles simfoniskā orķestra vajadzībām šobrīd nav». Rīgas Kongresu nama jaunajā koncertzālē varētu piedāvāt iespēju muzicēt pilna sastāva simfoniskajam orķestrim un korim ar ne mazāk kā 100 izpildītājiem.
Savukārt rokkoncertos tiks ierīkota tā dēvētā diskotēkas zona 662 kvadrātmetru platībā, kur skatītāji varēs dejot. Viņu aktivitāte netraucēs tiem skatītājiem, kas koncerta laikā vēlēsies sēdēt. Šādos koncertos zālē būs iespējams uzņemt pat vairāk nekā 2000 skatītāju.
Apmeklētājiem ar īpašām vajadzībām vietas pielāgos pēc nepieciešamības, jo zālē būs mobila krēslu sistēma. Tā ir izstrādāta Rīgā, uzsvēra J. Poga. Krēslu rindas būs pārvietojamas vai noņemamas atbilstoši pasākuma vajadzībām un tās varēs īsā laikā un ar minimāliem resursiem pārkārtot atbilstoši visdažādākajiem pasākumiem. «Maksimāla fleksibilitāte skatītāju vietu ierīkošanā,» palepojās J. Poga.
Arhitekti piedāvā zāli pārveidot arī kardināli, izveidojot brīvo skatuvi, lai varētu organizēt arī modes skates.
RN informē, ka šobrīd projektētāji strādā pie visdarbietilpīgākā procesa, jo inženiertehnisko risinājumu projekts sastāv no vairāk nekā 15 sadaļām. S. Ņikiforovs Neatkarīgajai sacīja, ka skatuves apjoma palielināšanas dēļ jāizbūvē sešus līdz septiņus metrus liels paaugstinājums virs Kongresu nama. Ēkas augstums sasniegs 24 metrus, taču Kongresu nama vēsturiskais izskats netiks būtiski mainīts, jo tā ir gan vēstures liecība, gan arī arhitektūras kvalitātes apliecinājums. S. Ņikiforovs sacīja, ka fasādes pārveidē paredzēts izmantot interesantu materiālu, kas neizskatītos masīvs un piešķirtu pompozajai ēkai vieglumu. «Mūzika taču ir debešķīga māksla,» piebilda arhitekts.
***
Rīgas Kongresu namā pēc rekonstrukcijas:
Lielā zāle ar ietilpību ne mazāku kā 1400 sēdvietu, stacionāra, ar modernākajām skaņas ierakstu tehnoloģijām aprīkota ierakstu studija,
transformējama skatuve, lai vienlaikus uz tās netraucēti varētu izvietot pilna sastāva (ne mazāk kā 120 izpildītāju) simfonisko orķestri un kori (ne mazāk kā 100 izpildītāju), multifunkcionālā zāle nodrošinās iespējas rīkot visdažādākos pasākumus: populārās un klasiskās mūzikas koncertus, izrādes, konferences, kongresus, baleta izrādes, klasiskas balles, korporatīvos pasākumus, kino seansus.
Koncertzāles projektu izstrādā trīs arhitektu biroji: SIA Nams, SIA Arhitekta Jura Pogas arhitektu birojs, kā arī arhitekts Juris Gertmanis, kurš ir ēkas vēsturiskais autors.