Pašvaldības uzņēmumam Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) izdevies vienoties ar zemes īpašniekiem, ka neviens no viņiem neprasīs maksimālo zemes nomas maksu sešu procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības.
RNP atgādina, ka šogad ir mainīta arī zemes nomas maksas iekasēšanas kārtība. Pagājušajā gadā tā rēķinos kā atsevišķa pozīcija tika iekļauta katru mēnesi, bet tagad reizi trijos mēnešos tiks izrakstīts atsevišķs rēķins zemes nomas maksājumiem.
RNP valdes loceklis Dzintars Arbidāns informē, rēķinus par gada pirmajiem trim mēnešiem iedzīvotāji sāks saņemt aprīlī, un nomaksas termiņš būs ilgāks – līdz maijam. Viņš lēš, ka maksājumi šogad nebūs lielāki kā pērn, kaut arī kadastrālajai vērtībai ir tendence pieaugt. Kopš janvāra stājušās spēkā jaunās kadastrālās vērtības zemei. Pašvaldība to lielumu nevar ietekmēt, jo aprēķinus veic Valsts zemes dienests. Jaunās kadastrālās vērtības tiek ņemtas par pamatu gan nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam, gan maksājumiem par zemes nomu, kas attiecas uz tiem rīdziniekiem, kuru daudzdzīvokļu mājas atrodas uz privātīpašnieku zemes. «Loģiski būtu, ka pieaugtu maksājums, bet cīnīsimies par katru santīmu,» sola Dz. Arbidāns.
No aptuveni 4500 ēkām, kuras apsaimnieko RNP, apmēram trešā daļa pilnībā vai daļēji atrodas uz citiem īpašniekiem piederošas zemes. Šogad īpašnieki bijuši saprotoši un ņēmuši vērā cilvēku maksātspēju, nosakot zemes nomas galīgo maksu, kuras lielums ir atkarīgs gan no zemes kadastrālās vērtības, gan arī līgumā ar zemes īpašnieku noteiktās procentu likmes, gan no piesaistītā zemes gabala lieluma un dzīvokļa lieluma, kā arī tiek pieskaitīts arī īpašniekam noteiktais nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājums, kas ir 1,5% no kadastrālās vērtības.
Maksimāli pieļaujamo nomas maksu var noteikt tad, ja uz īpašnieka zemes atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un puses nevar vienoties par citu zemes nomas maksu. Rīgā šāds precedents pērn bijis Stendera ielā 17c, kur mēneša maksājums dzīvoklim bijis pat 70–80 latu, saka Dz. Arbidāns.