Vecās Ģertrūdes baznīcas ērģeles sabrūk

© F64 Photo Agency

Rīgas Vecās Ģertrūdes baznīcas ērģeles kalpo kopš 1906. gada. Tās nav atjaunotas, vien nedaudz pielabotas. Tagad ērģeles turas tikai uz godavārda, tāpēc tiek vākti ziedojumi, lai vēsturisko mūzikas instrumentu restaurētu.

Dievnama pirmās ērģeles darinājis kurlais Jelgavas meistars Joachims 18. gadsimtā. Tās atdotas Jaunajai Ģertrūdes baznīcai. Savukārt 1906. gadā Vecās Ģertrūdes baznīcas draudzes iegādātās ērģeles tika uzskatītas par vienām no labākajām un melodiskākajām pilsētā. Tās joprojām varētu demonstrēt savu lielisko skanējumu, taču atrodas sabrukšanas stadijā. Tāpēc tiek rīkoti labdarības koncerti, kuros katrs savu iespēju robežās var ziedot ērģeļu atjaunošanai. Tas notiek pēc ērģelnieces, starptautisku konkursu laureātes Jevgēnijas Ļisicinas ierosmes, saka draudzes priekšnieks Aldis Princis. Ērģeļmeistars, kas veidojis ērģeļu rekonstrukcijas tāmi, norādījis, ka būs nepieciešami 10 000 latu. «Mēs vēl citus [ekspertus] apzināsim,» piebilst A. Princis. Darbus plānots sākt tad, kad tiks precizētas izmaksas un arī naudas būs vairāk. Draudzes loceklis, advokāts Andris Grūtups ir ziedojis 3000 latu, bet labdarības koncerti tikko kā uzsākti. A. Princis pieļauj, ka rekonstrukcija būs gana ilgstoša. Mērķziedojumus iespējams veikt, arī ieskaitot naudu draudzes kontā. Informācija pieejama mājaslapā www.gertrude.lv.

Latvijas dievnamu ērģeļu unikalitāte slēpjas šo instrumentu individualitātē. Latvijā kopumā ir aptuveni 300 tā dēvēto vēsturisko ērģeļu, kas izgatavotas līdz 1945. gadam konkrētai telpai, ievērojot tās akustiku. Divu vienādu ērģeļu nav, arī Vecās Ģertrūdes instruments tapis pasaulē pazīstamajā Vilhelma Zauera firmā Frankfurtē pie Oderas.

Dievnama atjaunošanai būtu vajadzīgi 980 000 latu, informē A. Princis. Lai iegūtu Eiropas fondu līdzekļus, tik un tā nepieciešams līdzfinansējums. Tik daudz naudas draudzei nav, tāpēc remonts tiek veikts pakāpeniski. Pagājušā gada nogalē tika pabeigta ēkas tornīšu rekonstrukcija un apgaismojuma uzstādīšana. Arī šos darbus bijis iespējams paveikt, pateicoties A. Grūtupa ziedojumam. Tagad ir izgaismots ieejas portāls un nomainītas bēdīgā stāvoklī esošās skārda virsmas.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.