Vecāki šokā, kā pieņemts lēmums reorganizēt Iļģuciema vidusskolu

Iļģuciema vidusskolas skolēnu vecāki, uzzinot, ka bez jebkādām diskusijām izlemts skolu jau šogad reorganizēt, no vidusskolas pārveidojot par pamatskolu, ir sašutuši.

Pat vēl vairāk – ne skolā, ne vecākiem līdz brīdim, kad masu medijos parādījās viena rindiņa, kas vēstīja par 2012. gadā likvidējamām un reorganizējamām skolām, nebija šādas informācijas. «Vai tiešām tagad tā pieņem lēmumus? Vai nevienam neinteresē mūsu bērnu liktenis?» Neatkarīgajai saka vidusskolas devītās klases skolēnu vecāki.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane Neatkarīgajai apgalvo, ka nevienā instancē lēmums par Iļģuciema vidusskolas turpmāko likteni nav pieņemts. Taču amatpersona nenoliedz, ka skola ir «trauksmes grupā», tas nozīmē, tai nopietni jādomā, kā strādāt turpmāk, ja skolēnu skaits samazinās.

Vai lēmums pieņemts?

«Šoks,» sarunu sāk Iļģuciema vidusskolas direktore Iveta Tauriņa. Viņa un citi skolas darbinieki par skolas statusa un nosaukuma maiņu uzzinājuši nejauši, proti, no vienas rindiņas avīzē, kur minēts, ka šogad tiks likvidētas četras skolas Latvijā un viena – Iļģuciema – reorganizēta. Skolas direktore apgalvo: nekāds – ne oficiāls, ne neoficiāls – lēmums viņai neesot darīts zināms. «Protams, sākām interesēties un atradām informāciju, ka Izglītības un zinātnes ministrija šāgada janvārī saskaņojusi mūsu skolas reorganizāciju, bet dome šādu lēmumu pieņēmusi jau 11. janvārī,» stāsta I. Tauriņa. «Vai tiešām nevienam nebija laika tikties ar skolas vadību, skolēniem, vecākiem un izrunāt šīs lietas? Ja skolā nav informācijas par reorganizāciju, kā tad to zina masu mediji?» Direktore arī norāda, ka līdz ar to viņai nav zināms ne pamatojums, kāpēc šāds lēmums pieņemts, ne arī argumentācija.

Skolotāji tostarp norāda, ka šogad tieši Iļģuciema vidusskola iekļuvusi labāko skolu sarakstā – Draudzīgā aicinājuma skolu reitingā pilsētu skolu grupā vidusskola ieņem astoto vietu, apsteidzot daudzas Rīgas ģimnāzijas, kuras nereti dēvētas par prestižām. «Šis reitings veidots pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem, un mums tie ir ļoti labi – ja vidēji valstī 52 procenti skolēnu nokārto eksāmenus A, B vai C līmenī, mūsu skolā tie ir 86,2 procenti skolēnu,» lepojas I. Tauriņa. Iļģuciema vidusskolas kolektīvs uzrakstījis atklāto vēstuli, kurā uzsver: radusies absurda situācija, ka skola, kas strādā kvalitatīvi ar labiem rezultātiem valsts līmenī, tiek reorganizēta. Skola Iļģuciema mikrorajonā ir vienīgā vidusskola ar latviešu mācību valodu.

Skolā gan šogad nav desmitās klases, jo, pēc direktores teiktā, ir noteikts skolēnu skaits, lai varētu atvērt klasi, proti, 25 bērni. Bijuši 20, tāpēc klasi atvērt liegts. Tajā pašā laikā esot citas skolas, kurām ļauts darboties arī ar 20 bērniem klasē. Direktore ieminas par vēl vienu sāpīgu tēmu – vai tiešām atmaksājas tikai tādas klases, kurās ir 30 un vairāk bērnu. Vai tas vispār ir normāli, un vai iespējams nodrošināt pilnvērtīgu mācību procesu. Skolas dzenas pēc skolēniem, kas nozīmē arī naudas resursus.

Vecāki protestē

Jau vairāk nekā 175 Iļģuciema vidusskolas vecāki parakstījuši arī savu protesta vēstuli – vispirms jau iebilstot pret šādi – pa kluso – pieņemtu lēmumu. «Mēs gribētu zināt, kāpēc tāds lēmums pieņemts – kādi ir argumenti? Ja slikti strādā skola, sekmes sliktas, skaidrs, jāslēdz ciet,» saka Evita ZandavaLobakova un Agnese KrontāleRumente. Viņu bērni mācās devītajā klasē un vēlētos turpināt mācības vidusskolā. Līga Pogule un Rita Overina arī jautā: tikko kā bija sapulce vecākiem, kur «runājām par nākotni, eksāmeniem». Vai nebūtu tikai godīgi, ja mūs uzrunātu un uzzinātu mūsu viedokli? Vecāki gaida atbildi no atbildīgajām amatpersonām, rakstīs arī Valsts prezidentam un cer, ka nevajadzēs rīkot mītiņu.

Lēmuma vēl nav

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja E. Aldermane Neatkarīgajai apgalvo, ka nevienā līmenī – ne komitejā, ne departamentā, ne pašā Rīgas domē – lēmums par Iļģuciema vidusskolas turpmāko likteni nav pieņemts. «Rīgas domes līmenī ir spriests par Rīgas izglītības iestāžu optimizāciju 2012. gadā un ir apspriestas arī Iļģuciema vidusskolas iespējamās problēmas, kas saistītas ar skolēnu skaitu,» norāda speciāliste. Domes Izglītības, kultūras un sporta departamentam uzdots izpētīt situāciju skolās, kuras atrodas «trauksmes grupā». Šai izpētei jāatbild uz jautājumu – vai ir iespējams skolu saglabāt kā vidusskolu vai tomēr jāorganizē. Amatpersona atzīst, ka viņa tikusies ar skolas vadību un vecāku padomi, bet jautājums par reorganizāciju neesot apspriests, jo tāds nav pieņemts. «Mēs runājām par citām problēmām, skolai bija pretenzijas pret ko citu,» saka E. Aldermane (visticamāk, te domāts fakts, ka skolai neļāva izveidot 10. klasi).

Pēc departamenta analīzes skolas nākotnes perspektīva neesot optimistiska – jāvērtē, vai skola var atvērt desmito klasi, ja nevar, tad, visticamāk, jāmaina skolas statuss.

Taču E. Aldermane vēlreiz uzsver, ka lēmums nav pieņemts un ministrijas mājaslapā redzamā informācija, ka «skolu plānots reorganizēt», ir informatīva un tas nenozīmējot konkrētu lēmumu. Lēmumu var pieņemt tikai Rīgas dome, bet ministrija esot vienkārši laikus – vismaz sešus mēnešus iepriekš – jāinformē par iespējamām izmaiņām.

«Nevienam nav tādas idejas – slēgt izglītības iestādes kā skolas, jo ceram, ka krīzes situācija reiz beigsies, bērnu būs vairāk. Nevaram pamosties kādā rītā, ka jāceļ skolas no jauna, tomēr skolām nopietni jādomā, kā tās strādā, ja bērnu skaits samazinās – vai atvērt pirmsskolas grupas, īstenot pieaugušo apmācību, interešu izglītību,» situāciju raksturo E. Aldermane.