Šodien, 3.februārī pēc Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Andra Amerika iniciatīvas Rīgas domē notika operatīva sanāksme, kurā, lai steidzami izlemtu turpmāko rīcību ar avārijas stāvoklī esošo graustu Lomonosova ielā 5, piedalījās Īpašuma departamenta, Rīgas pilsētas būvvaldes, Rīgas pilsētas būvinspekcijas, Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļas vadība, kā arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un grausta īpašnieki.
Pērn novembrī, ņemot vērā ēkas Lomanosova iela 5 tehniskā stāvokļa pasliktināšanos, Rīgas domes un atbildīgo institūciju pārstāvji apsekoja minēto graustu, un tika pieņemts domes lēmums par tā piespiedu sakārtošanu. Saskaņā ar lēmumu, īpašniekiem uz ietves jāuzbūvē tunelis gājēju drošībai, kas arī tika izdarīts, un pašas ēkas demontāža ir jāuzsāk 30.janvārī, pirms tam saskaņojot nojaukšanas projektu ar visām iesaistītajām institūcijām. Tāpat Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, ņemot vērā ēkas kritisko stāvokli, solīja izskatīt īpašnieku iesniegumu par vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa statusa noņemšanu šai ēkai.
Taču šā gada janvārī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija paziņoja, ka graustam pieminekļa statuss noņemts tomēr netiks. Tādējādi grausta īpašnieku sagatavotais ēkas nojaukšanas projekts no inspekcijas puses nav ticis apstiprināts, lai gan īpašnieki ir gatavi demontāžas darbus uzsākt nekavējoties.
Pēc RTU Ēku un inženiertehnisko būvju diagnostikas ZPL vadītāja, Būvniecības fakultātes docenta Aigara Ūdra veiktā ēkas apsekošanas ziņojuma par ēkas katastrofālo stāvokli uzklausīšanas, A.Ameriks uzsvēra: „Ir skaidrs, ka katra institūcija attiecīgo likumu ietvaros pēc labākās pārliecības pilda tai noteiktos uzdevumus, tomēr no pilsētas vadības viedokļa prioritāte ir nevis normatīvo aktu regulas, bet iedzīvotāju drošība. Saskaņā ar Satiksmes departamenta datiem, ik diennakti pa Lomonosova ielu garām ēkai, kura jebkurā brīdī sabrukt, aizbrauc vismaz 13 000 transportlīdzekļu. Neviens piemineklis nav cilvēka dzīvības vērts”.
Klātesošie vienojās, ka īpašnieki steidzami vēlreiz iesniegs Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā grausta nojaukšanas projektu, sadalot nojaukšanu pa kārtām. Un inspekcija steidzamības kārtā izskatīs, atļaujot ielas fasādes nojaukšanu līdz trešā stāva līmenim. Tāpat Ameriks uzdeva visām iesaistītajām Rīgas pašvaldības institūcijām operatīvi un steidzami izskatīt un saskaņot nojaukšanai iesniegtos dokumentus, izsakot cerību, ka situācijas nopietnību apzinās arī iesaistītā VAS „Privatizācijas aģentūra”.
A. Ūdris, RTU Ēku un inženiertehnisko būvju diagnostikas zinātniski pētnieciskās laboratorijas speciālistu veiktajā tehniskajā izpētē par noteiktu mūra u.c. konstrukciju stāvokli un drošumu, norāda, ka izpētes veicēji papildu uzmanību pievērsa galvenās fasādes augšdaļai, kuras izskats bija īpašas bažas rosinošs. Uzielu vērstās fasādes vidusdaļā virs 6. stāva agrāk bijušo bēniņu līmenī ēkas būvniecības laikā ir tikusi izveidota dzega ar atsevišķu uz ielas pusi vērstu sabiezinātu un visai masīvu rotājumu, kas tehniski izpildīts konsolveida formā. Bez daudzām starpstāvu pārsegumu konstrukcijām savulaik jau iegruvis arī jumta pārsegums, un patlaban iepriekš minētā fasādes vidusdaļa (ar masīvo konsolizvirzījumu) ir palikusi brīvi stāvoša, t.i., absolūti nekādi nefiksēta vai piesaistīta pie ēkas vidusdaļas struktūrām. Saskaņā ar iepriekšējiem izpētes rezultātiem vismaz daļa ēkas sienu konstrukciju reāli kvalificējamas kā sliktā vai pat ļoti sliktā stāvoklī esošas ? mūru šuves fasāžu pusēs izdrupušas 5 ... 10 un pat vairāk cm dziļumā, sienās ir caurejošas plaisas, no pārsedzēm atdalījušies vai pat nokrituši atsevišķi ķieģeļi utt. Šādā stāvoklī esošie mūri rada ļoti lielas bažas uz jau iepriekš minētā masīvā fasādes izvirzījuma stabilitāti un drošumu. Nav iespējams garantēt, ka konkrētais mūra fragments var droši turpināt pastāvēt esošajos apstākļos ? pieļaujama iespējamība, ka, piemēram, vēja spiediena ietekmē un/vai kritiski samazinoties šī izvirzījuma pamatnes monolītumam, mūra fragments var neprognozējamā brīdī atrauties un nogāzties lejup, turklāt esošajos apstākļos tas ir iespējams vienīgi uz ielas pusi). Fiksējošais tīkls, kas piesedz mūri, nekādā ziņā to nespēs noturēt. Mūra masīvs ir tik apjomīgs, ka tā svaru, ja minētais fragments nogrūs, nespēs noturēt arī gājēju ietves līmenī no koka dēļiem izveidotā apjumtā galerija. Šādos apstākļos objekta īpašniekam steidzami jārīkojas, lai tiktu ierobežota gājēju kustība gar ēku Lomonosova ielā, un iespējami drīzāk vismaz bažas izraisošais konsolveida izvirzījums tiktu demontēts.