Izraēla pateicas par ebreju glābšanu

 

Šodien Izraēlas vēstniece Hagita Ben Jakova kopā ar Latvijas amatpersonām pasniedz diplomu un medaļu Taisnais starp tautām divām Latvijas ģimenēm, kuras, riskējot ar dzīvību, glāba ebrejus no drošas nāves.

Šāds apbalvojums ir piešķirts vairāk nekā 100 mūsu valsts iedzīvotājiem, un katram no viņiem īpaši tiek kalta medaļa.

Ivanam un Annai Čurbanoviem medaļa un goda zīme piešķirta pēc nāves, un tās šovakar jāsaņem viņu meitai Ņinai Lastovskai. Čurbanovu ģimene 1941. gada jūlijā, kad vācieši bija deportējuši visus ebrejus no Gubinas, viņu dzimtā ciematiņa Austrumlatvijā, deva patvērumu brāļiem Ļiahovskiem. Ivans un Anna brāļiem Ichakam Deividam un Bainesam neliedza drēbes un ēdienu, un Ņina, tolaik gadus 12 veca meitene, nesa brāļiem uz mežu visas nepieciešamās lietas. Kad policija sarīkoja reidu, lai notvertu Ļiahovskus, viņi nolēma bēgt uz frontes līniju, kas atradās 80 kilometru attālumā. Ivans Čurbanovs abus pavadīja līdz robežai, kur rūpes par abiem paglābtajiem uzticēja saviem radiniekiem. Viņi palīdzēja Ļiahovskiem šķērsot robežu. Pēc kara brāļi atgriezās un kādu laiku dzīvoja pie Čurbanovu ģimenes un pēc tam vēl daudzus gadus uzturēja draudzīgas attiecības.

Aizsaulē ir arī Antons un Eleonora Zagorski un viņu dēls Francis, tāpēc vecvecākiem un tēvam piešķirtais apbalvojums kopš šodienas glabāsies pie Franča dēla Valda Zagorska. Zagorsku ģimene deva patvērumu Viļānu ebrejam Ļevam Ļubinam, kurš vienīgais izdzīvoja pēc ebreju apšaušanas 1941. gada 4. augustā. Ļevs bija palicis pavisam viens, jo starp dzīvajiem vairs nebija ne sievas, ne bērnu. Viņu pēc asinspirts bedrē atrada un patvērumu deva Zagorski. Kad 1944. gada pavasarī vietējie policisti pārmeklēja ģimenes māju, viņiem Ļevu atrast neizdevās. Taču Eleonorai pārdzīvotās briesmas un uztraukums laupīja dzīvību – viņa mira ar sirdslēkmes izraisītajām sekām. Bez mammas palika seši bērni, no kuriem jaunākajam bija tikai gadiņš.

Taisnais starp tautām ir augstākā ebreju nācijas un valsts atzinība, ko piešķir citu valstu pilsoņiem un iedzīvotājiem, kuri holokausta laikā glābuši ebrejus. Šo goda titulu un medaļu ar uzrakstu Kas izglābis viena cilvēka dzīvību, tas izglābis pasauli nodibināja Izraēlas kneseta izveidotais Holokausta izpētes centrs un muzejs Yad Vashem 1953. gadā. Apbalvojums tiek piešķirts tikai pēc tam, kad ir apkopotas un pārbaudītas liecības par ebreju glābšanu. Tā ir ilga procedūra, tāpēc Izraēlas valsts un ebreju tautas pateicība ir ļoti personiska – gan ar speciāli veidotu medaļu un goda zīmi ar apbalvotās personas vārdu, gan ar šī cilvēka vārda iemūžināšanu Goda mūrī, kas atrodas muzeja Yad Vashem dārzā Jeruzālemē.

Muzeja Ebreji Latvijā vadītājs Marģeris Vestermans norādījis, ka ir zināmi vairāki simti ebreju glābšanas gadījumu Latvijā, bet rīdzinieks Žanis Lipke glābēju vidū izceļas ar varonību, kopā ar dzīvesbiedri Otīliju un draugu palīdzību izglābjot 55 ebrejus. Pašaizliedzīgo Latvijas iedzīvotāju stāsti ir ļoti dažādi: kāds no drošas nāves pasargājis vienu cilvēku, cits – vairākus, bet ikviens no viņiem riskam pakļāva gan sevi, gan tuviniekus. Piemēram, pēc nāves apbalvojums Taisnais starp tautām piešķirts liepājniecei Otīlijai Šimelpfenigai, kas kara gados ebreju meitenīti Adu Zivconi audzināja kā pašas meitu. Latviešu katoļu priesteris Kazimirs Vilnis īpaši nestāstīja par savu varonīgo rīcību, slēpjot ebrejus dievnamā. Māsas Sofija un Anna Konahovičas kopā ar vecākiem savās mājās rūpējās par divām ebreju ģimenēm, bet Staņislavs Šakelis palīdzējis apmēram simt ebrejiem bēgt no geto, kaut dokumentāli fiksēta viņa palīdzība astoņiem cilvēkiem.