Pirms 97 gadiem, 1915.gada janvārī Rīgā tika pieņemts lēmums īstenot unikālu projektu - būvēt ātrgaitas kaujas mašīnu ar kāpurķēdēm, kas spēj pārvietoties pa bezceļu.
Šī kaujas mašīna, ko nosauca par „Visurgājēju”, tiek uzskatīta par pasaulē pirmo tanku, jo vēstures avoti liecina, ka tās inženiertehniskā ideja radās un tika realizēta agrāk nekā citi tālaika tanku prototipi, kas Pirmā pasaules kara laikā tika būvēti dažādās Eiropas valstīs.
Tanku izgudroja Rīgas Vagonu rūpnīcas (tolaik to sauca Krievu - Baltijas vagonu rūpnīca, pirms tam - "Fēnikss", vēlāk - "Vairogs") jaunais un talantīgais meistars Aleksandrs Porohovščikovs, kurš ir konstruējis arī vairākus veiksmīgus lidmašīnu modeļus. Konstruktors bruņotās kaujas mašīnas rasējumus piedāvāja armijas vadībai, kura jauno ideju vēlējās izmēģināt. Kā min portāls Citavēsture.lv, 1915.gada 13.janvārī izmēģinājuma modeļa izgatavošanai tika asignēta visai ievērojama nauda - 9660 rubļi, tātad darbs varēja sākties. Tanku sāka būvēt pēc pāris nedēļām, un jau pēc 4 mēnešiem „Visurgājējs” - īsts tālaika high-tech brīnums - bija gatavs izmēģinājumiem. Prototips sasniedza ātrumu 25 km stundā, un tāda ātruma nebija ne angļu, ne franču pirmajiem tankiem. Diemžēl tanka sērijveida ražošanu neuzsāka, jo pasūtītājs nobijās gan no lielajiem tēriņiem, gan no tā, vai šis inovatīvais produkts armijai galu galā noderēs.
Tagad šo vēsturisko notikumu var atcerēties galvenokārt kā pierādījumu, cik talantīgi izgudrotāji strādājuši mašīnbūvē un cik liels potenciāls bijis šai nozarei jau 20.gs. sākumā. To, cik veiksmīgi un kādā mērogā darbojās viens no lielākajiem mašīnbūves uzņēmumiem Latvijā, apliecina arī fakts, ka 1938.gadā Rīgas Vagonu rūpnīcas (RVR) priek?tece rūpnīca „Vairogs” pēc "Ford Motor Company" montāžas licences saņemšanas sāka ražot Ford vieglās automašīnas.
Kā min tālaika prese, automašīnu daļas izgatavoja gan uz vietas Latvijā, gan importēja. Šajā laikā rūpnīca strauji auga - ja 1937.gada sākumā tajā strādāja 350 strādnieki, tad 1938.gada vidū, pateicoties automobiļu ražošanai, „Vairogā” strādāja jau 800 strādnieki, bet kopā ar filiālēm - 1500. „Viss darīts ar tādu aprēķinu, lai uzņēmumam un strādniekiem nodrošinātu ilgstošu darbu,” rakstīja „Jaunākās Ziņas” (1938.g. 4.jūnijs, periodika.lv).